Foto: Foto: getty images
Pirmās “Avangard” hiperskaņas raķetes oficiāli iekļautas Krievijas bruņoto spēku bruņojumā, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Aizsardzības ministrijas amatpersonas gan neatklāja vietas, kur šīs raķetes tikušas uzstādītas, taču iepriekš likuši nojaust, ka tās tiks izvietotas Urālu kalnos, norāda Lielbritānijas ziņu aģentūra BBC.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš izteicies, ka šīs, ar kodolgalviņām aprīkojamās, raķetes spēj sasniegt ātrumu, kas 20 reižu pārsniedz skaņas ātrumu. Tas Krieviju militāro spēju ziņā izvirzot priekšā citām valstīm. Tāpat Krievijas amatpersonas norādījušas, ka raķetes aprīkotas ar “slīdēšanas sistēmu”, kas tām ļauj veikli manevrēt un izvairīties no pretraķešu aizsardzības sistēmām.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apstiprinājis, ka ““Avangard” hiperskaņas raķešu sistēma Krievijas bruņoto spēku sastāvā darbu sāka 27. decembrī 10.00 pēc Maskavas laika”, vēsta BBC.
V. Putins iepriekš norādījis, ka “Avangard” sistēma ir spējīga apiet jebkuru šībrīža un nākotnē paredzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu, piebilstot, ka “nevienai valstij šobrīd nav hiperskaņas ieroču, kur nu vēl transkontinentālo hiperskaņas ieroču.” Jauno raķešu sistēmu Krievijas prezidents jau pieminēja 2018. gadā, kad to salīdzināja ar “meteorītu” un “uguns bumbu”.
Jau 2018. gada decembrī tika veikti pirmie raķešu sistēmas testi. Dombarovskas raķešu bāzē veiktajos izmēģinājumos tika noskaidrots, ka raķete spēj veikt 6 tūkstošu kilometru lielu attālumu, informē BBC. Pēc tā Krievijas prezidents V. Putins sacīja, ka “”Avangard” sistēmu neviena pretinieku pretgaisa aizsardzības sistēma nebūtu spējīga pārtvert”.
Savienojot “Avangard” ar transkontinentālo ballistisko raķeti, tā varētu pārvietot atomieročus līdz pat divu megatonnu jaudai, norāda BBC. Krievijas Aizsardzības ministrija izplatījusi videomateriālu, kurā redzama “Avangard” sistēma, bet ieroču speciālisti izteikušies, ka uz sistēmas efektivitāti lūkojas visai skeptiski. Arī ASV Pentagona amatpersonas oficiālā paziņojumā norādījušas, ka nevēlas komentēt to, cik raķešu sistēma varētu būt efektīva un bīstama citiem. BBC informē, ka ASV jau 2014. gadā veica savas hiperskaņas raķetes izmēģinājumus. Tāpat hiperskaņas raķešu programma tiek izstrādāta Ķīnā.
Jau ziņots, ka 26. novembrī, saskaņā ar 2010. gadā noslēgto “New START” atomieroču samazināšanas līgumu, Krievija ļāva ASV ekspertiem veikt “Avangard” sistēmas apskati.
BBC uzsver, ka ir grūti noteikt, vai tiešām Krievija šo sistēmu jau iekļāvusi savā bruņojumā, vai tikai uzsākti plaši raķešu sistēmas izmēģinājumi. Taču V. Putina vēlme ar šādām raķetēm “lielīties” zināmā mērā ir pamatota – Krievija hiperskaņas ieroču ziņā ir pārāka par citām lielvalstīm. Ķīnā tās vēl tikai tiek izstrādātas, bet ASV šajā ziņā ievērojami atpaliek.
Hiperskaņas raķetes ir vismaz 5 reizes ātrākas par skaņas ātrumu, tās var būt spārnotā tipa raķetes, vai arī var tikt savienotas ar ballistiskajām raķetēm, no kurām atdaloties, “slīdēšanas sistēma” raķetes kodolgalviņu nogādā mērķī, vēsta BBC.
Šādas “slīdēšanas sistēmas” ieroči tiek palaisti tāpat kā ballistiskās raķetes, taču tā vietā, lai mestu plašu loku virs atmosfēras, hiperskaņas raķetes sistēmas atkārtotās ieejas trajektorija tiek uzstādīta tā, lai pirms ātras ieiešanas atpakaļ Zemes atmosfērā raķete var veikt simtiem un tūkstošiem kilometru ilgu ceļu bez papildu enerģijas.
Taču uzsvērts tiek ne tikai hiperskaņas ieroča ātrums vien – tam piemīt arī neparasta manevrēšanas spēja, kas to veiksmīgi var nogādāt mērķī. Tas, savukārt, rada milzīgu problēmu esošajām pretraķešu aizsardzības sistēmām. Krievijas paziņojums, ka “Avangard” sistēma patiešām veiksmīgi darbojas, rada jaunu un bīstamu laikmetu kodolieroču radīšanas sacensībās, uzsver BBC.
Raidsabiedrība norāda, ka šāda veida darbības liecina, ka V. Putina uzmanība kodolieroču arsenāla izveidei un modernizēšanai ir ievērojama un Krievija ir spējīga bruņojuma ziņā konkurēt ar citām lielvalstīm.
Šāda bruņošanās ar kodolieročiem notiek laikā, kad viena pēc otras tiek lauztas Aukstā kara laikā parakstītās vienošanās. BBC norāda, ka šāda Maskavas reakcija varētu būt skaidrojama ar Vašingtonas nemitīgo pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju, kuru Pentagons raksturojis vien kā aizsargāšanos no tādām neparedzamām valstīm kā Ziemeļkoreja vai Irāna.
2010. gadā starp ASV un Krieviju noslēgtā līguma “New START” “derīguma termiņš” beigsies 2021. gada februārī, un, kamēr izskatās, ka Krievija šo līgumu labprāt pagarinātu, Donalda Trampa valdība līdz šim par to bijusi skeptiska.
BBC uzsver, ka, jaunu un modernizētu atomieroču izveides gadījumā, esošie līgumi ne tikai jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, bet jāizstrādā jaumi līgumi, kas kontrolētu kodolieroču izveidi, kamēr tā nav pārvērties jaunā bruņošanās sacensībā.