Ar jaunajām “Kinzhal” raķešu sistēmām apbruņoti MiG-31K iznīcinātāji, militāra konflikta gadījumā varētu izraisīt reālus draudus Eiropai, Skandināvijai un Ziemeļatlantijas reģionam, vēsta Barenca jūras reģiona ziņu portāls “The Barents Observer”.
Krievijas bruņoto spēku komandieris Valērijs Gerasimovs nesenas tikšanās laikā ar ārzemju militārajiem atašejiem, Maskavā prezentēja Krievijas militāro stratēģiju, jaunās ieroču sistēmas, kā arī savu viedokli par citu nāciju militāro darbību attiecībā un starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz ieroču izmantošanu. Protams, tika apspriesta arī Krievijas atomieroču triāde.
Ģenerālis V. Gerasimovs norādīja, ka ir bažīgs par kodolieroču vienošanās “New START” nākotni. Jau iepriekš ziņots, ka tās beigu termiņš ir 2021. gads un ASV neizrāda ieinteresētību to pagarināt. Pēc tam gan ģenerālis uzreiz ķērās pie Krievijas atomieroču apspriešanas, uzsver “The Barents Observer”.
“Kinzhal aviācijas raķešu sistēmai, kura aprīkota ar hiperskaņas raķetēm, šobrīd tiek veikti eksperimentālie kaujas situāciju izmēģinājumi. Raķetes jau tikušas palaistas uz mērķiem Krievijas poligonos, dažādās klimata zonās, tai skaitā Arktikā,” norādījis V. Gerasimovs.
Citāti no ģenerāļa runas publicēti arī Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā krievu un angļu valodā. Taču angliskajā tulkojumā pazudis viens teikums, norāda “The Barents Observer”. V. Gerasimovs tikšanās laikā sacījis: “Tajā pašā laikā jau tiek būvēts lidlauku tīkls, kas paplašinās raķešu darbības spējas plašākā ģeogrāfijā.”
Kaut arī viņš nenosauca konkrētas vietas, zināms, ka Krievija paplašina un būvē jaunus lidlaukus augstajā Arktikas reģionā: Novaja Zemļa dienvidu salā, Aleksandra salā Franča Jozefa Zemē, Severnaja zemļa salā, Jaunajās Sibīrijas salās un Vrangeļa salā uz ziemeļiem no Kamčatkas, raksta “The Brents Observer”.
Krievijas amatpersonas jau paziņojušas, ka Eiropas arktiskajā daļā izveidotajos lidlaukos plānots izvietot MiG-31K un citas bruņoto spēku lidmašīnas. Ar saviem izteikumiem V. Gerasimovs licis saprast, ka apstiprina Krievijas plānus Franča Jozefa zemē izvietot “Kinzhal” raķešu sistēmas, kas ievērojami izmainītu militāro spēku vienlīdzību Ziemeļatlantijas reģionā.
Ar “Kinzhal” raķešu izvietošanu Arktikā, Krievija iegūst pārspēku Arktikas reģionā starp Grenlandi un Skandināviju, uzsver “The Barents Observer”. Šādā veidā Krievija nodrošina tā saukto “Bastiona” aizsardzības konceptu, kas veidots, lai potenciāla konflikta gadījumā Barenca jūrā pasargātu Krievijas Ziemeļu flotes atomzemūdenes.
Salīdzinājumam, pie lidmašīnas pievienojamā “Kinzhal” versija ir jau iepriekš Krievijas prezentētā “Iskander” no zemes palaižamo ballistisko raķešu sistēma. Vienīgi pievienojot šādu raķeti lidaparātam, tās stratēģiskā pozīcija ir ievērojami bīstamāka – lidmašīnas pārvietošanās ātrums rada iespēju neilgā laikā nogādāt raķeti iespējami tuvu mērķim, tādējādi sasniedzot augstāku precizitāti. Sasniedzot hiperskaņas ātrumu, šādu ballistisko raķeti ir praktiski neiespējami pārtvert, norāda “The Barents Observer”.
Ziemeļu kaimiņiem “Kinzhal” sistēma radījusi pilnīgi jaunu militāro izaicinājumu. 800 kilometru attālumā, relatīvi netālu no Krievijas aviācijas bāzēm, kurās novietoti ar raķešu sistēmām aprīkotie MiG-31K, atrodas Norvēģijas Bodo aviācijas bāze, kas varētu būt potenciāls mērķis.
Bodo ir galvenā Norvēģijas iznīcinātāju F-16 bāze, savukārt jaunie F-35 izvietoti netālu no Trondheimas, aptuveni 1200 kilometru attālumā no Krievijas aviācijas bāzēm Kolas pussalā, vēsta reģiona medijs. Vistuvāk Krievijas raķetes pārvadājošajiem MiG-31 atrodas Zviedrijas un Somijas militārās aviācijas bāzes – Kallaksa 570 kilometru attālumā no Kolas pussalas un Somijas Rovaniemi vien 370 kilometru attālumā.
Palaižot raķetes no Franča Jozefa salas, “Kinzhal” spētu sasniegt mērķus, kuri atrodas Svalbārā, tai apkārt esošajos ūdeņos, Grenlandē un arī Norvēģijas ziemeļu daļā Finmarkā.