Baltijas valstu un Polijas sadarbība aizsardzības nozarē kļuvusi spēcīga un plaša, īpaši domājot par bruņoto spēku spēju stiprināšanas projektiem. Tā šodien pēc kopīgas tikšanās Tallinā atzina Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas aizsardzības ministri.
Šī bija pirmā Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministru tikšanās pēc nesen aizvadītā NATO valstu vadītāju samita Londonā. Ministri atzina, ka reģiona valstīm samits bijis veiksmīgs. Tajā pieņemtie lēmumi stiprinās visu Baltijas valstu un Polijas drošību, turklāt, par spīti iepriekš izskanējušajām dalībvalstu viedokļu atšķirībām, alianse demonstrējusi spēku un kopīgu izpratni par drošības jautājumu stiprināšanu.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka gan Baltijas valstis, gan Polija šobrīd aizsardzības nozarei atvēl vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta, un tas ir panākums visām valstīm. Viņš izcēla arī labo sadarbību aizsardzības nozarē, kāda šobrīd valda Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas attiecībās. Pabrika ieskatā šī sadarbība spēj nodrošināt lielāku stabilitāti visā reģionā.
Ministri uzsvēra, ka kopā pārrunāti jautājumi par spēju stiprināšanu un ciešāku sadarbību ar Baltijas valstu un Polijas stratēģisko partneri – ASV. Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik) uzsvēra arī savstarpējās koordinēšanas nepieciešamību šajos procesos.
Ministri atzina, ka tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi par pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstību reģionā, kā arī militārās loģistikas sistēmas attīstību.
Sarunāts skarts jautājums arī par reģionālā līmeņa komandvadības sistēmas stiprināšanu. Ministri apsveica NATO daudznancionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidi Ādažu bāzē, norādot, ka arī nākotnē jāturpina darbs šajā virzienā.
Tāpat pārrunāti jautājumi par par ASV klātbūtnes paplašināšanos Baltijas reģionā un Polijā, uzskatot, ka tas ir viens no labākajiem veidiem, kā savaldīt Krievijas agresīvo ārpolitiku, veicinot visa reģiona drošību.
Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis (Raimundas Karoblis) atzina, ka sadarbība ir nepieciešama, jo Baltijas reģions un Polija visvairāk saskaras ar drošības draudiem no Austrumiem.
Arī Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks (Mariusz Blaszczak) uzsvēra, ka Baltijas valstu un Polijas drošība ir svarīga ne tikai pašām reģiona valstīm, bet tā jāskata no NATO Austrumu flanga perspektīvas. Viņš atgādināja, ka Krievija jau tagad pie robežas ar Poliju izvieto tālās darbības rādiusa spārnotās raķetes SSC-8. Tāpēc Polija kopā ar pārējām Baltijas valstīm cieši iesaistās daudznacionālās NATO divīzijas “Ziemeļi” stiprināšanā.
Ministri atzina, ka tikšanās laikā pārrunāta pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšana visās valstīs. Šobrīd ASV ražotās “Patriot” sistēmas iegādājas un uzstāda Polija. Blaščaks atzina, ka patlaban Polija šīs sistēmas uzstāda savas valsts gaisa telpas aizsardzībai. Tomēr, ņemot vērā, ka tās teritorijā tiek izvietoti ASV karavīri, kuri šeit ierodas ar savām spējām, Polija ir gatava izskatīt dažādus sadarbības variantus.
Savukārt Karoblis atzina, ka šobrīd Lietuva ievieš vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas. Dažas no tām būs darboties spējīgas jau līdz nākamā gada beigām. Tomēr šis ir garš un sarežģīts process, kas nevar tikt atrisināts “vienas nakts” laikā.
Viņam piekrita arī Pabriks, uzsverot, ka Baltijas valstu pilsoņiem vajag tās pašas drošības garantijas, kādas ir citās NATO dalībvalstīs, tomēr ierobežotā budžeta dēļ šis mērķis ir grūti sasniedzams. Tālab nepieciešama citu valstu palīdzība, kas var nodrošināt šādu sistēmu izvietošanu Baltijas valstīs, līdz brīdim, kamēr valstis pašas tās spēs iegādāties.