Krievijas bruņotie spēki paziņojuši par jaunas zeme-gaiss tipa raķešu sistēmas adaptāciju, kas to pielāgo darbībai arktiskā klimata apstākļiem, informē Norvēģijas ziņu portāls “LifeInNorway.net”.
Ar šādu paziņojumu Krievijas amatpersonas nākušas klajā neilgi pēc tam, kad izmēģināta raķešu sistēma, kura spētu sasniegt trīs Skandināvijas valstu gaisa spēku bāzes, kas izvietotas valstu ziemeļos. Raķešu sistēma “Tor-M2DT” jau nodota Krievijas Ziemeļu flotei Pečengas ielejā, informē ziņu portāls. Krievijas bruņoto spēku amatpersonas norādījušas, ka šīs raķešu sistēmas uzstādīšana paredzēta, lai “nodrošinātu gaisa telpas kontroli un aizsardzību”.
Krievijā būvētā pretgaisa aizsardzības sistēma ir veidota, lai nodrošinātu Krievijas ziemeļos esošo militāro bāzu, ostu, lidlauku, apgādes daļu, komandcentru un citu svarīgu teritoriju aizsardzību. Jaunā sistēma spēs saglabāt darbspēju temperatūrai pazeminoties pat līdz mīnus 50 grādiem pēc Celsija, norāda Norvēģijas ziņu portāls.
Militārās tehnikas portālā “Military Today” norādīts, ka “Tor-M2DT” spēj atpazīt vairākus mērķus vienlaicīgi, tādējādi arī novirzot pretinieka uzbrukumus pat tad, ja tiek plaši izmantoti elektroniskie pretpasākumi. Portāls skaidro, ka šādu sistēmu iespējams izmantot pret dažāda veida gaisa apdraudējumu – lidmašīnām, helikopteriem, un citiem. “Sistēma iznīcina mērķus, kurus tālas un vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas nespēj pārtvert,” norādīts “Military Today” informācijā.
Savukārt Kolas pussalā esošā Krievijas militārā bāze, kurā novietota jaunā sistēma, atrodas vien 10 kilometru attālumā no Norvēģijas robežas. Šī bāze ir ļoti tuvu arī Krievijas robežai ar Somiju, turklāt Norvēģijas izlūkošanas sistēma “Globus” atrodas Vardo – 100 km attālumā no Krievijas raķešu bāzes, informē “LifeInNorway.net”.
Ziņu portāls “The Barents Observer” iepriekš vēstījis, ka Krievijas ballistiskās raķetes “Kinzhal” izmēģinājums “ievērojami izmainījis spēku samērus ziemeļos”, atgādina “LifeInNorway.net”. šādi izteikumi pamatojami ar izmēģinātās raķetes spēka un attāluma samēru – tā spētu stāties pretī jebkurai aizsardzības sistēmai.
Raķete izmēģinājumā izšauta no lidaparāta, ar noteiktu mērķi Krievijas teritorijā. Kaut arī šoreiz mērķis atradies Kolas pussalā, Krievijas teritorijā, šāds izmēģinājums apliecina, ka raķetes darbības diapazons spētu skart trīs Skandināvijas ziemeļos esošās gaisa spēku bāzes: Būdē Norvēģijā, Kallaksu Zviedrijā un Rovaniemi Somijā, norāda “LifeInNorway.net”, piebilstot, ka Būdē bāzēta Norvēģijas F-16 iznīcinātāju flote.
Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens (Frank Bakke-Jensen) portālam “Defense News” norādījis, ka reģionā šobrīd notiek vērienīgas izmaiņas, pamatojoties uz valstu pēdējā laikā ne pārāk draudzīgajām attiecībām un Krievijai noteiktajām sankcijām.
Viņš sacījis, ka Krievijas bruņotie spēki pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojuši īpašas modernizācijas periodu. “Arktiskajos ūdeņos parādījušas jaunas un klusas zemūdenes; tālās darbības ieroči spēj aizsniegt visus Eiropas nostūrus. Mēs jau esam pieredzējuši simulācijas, kas izpēlētas kā uzbrukumi mērķiem Norvēģijā, arī GPS signāli Norvēģijā vairākkārt tikuši pārtraukti,” uzsvēris ministrs.
Fakts, ka pierobežās tiek veiktas militārās mācības bez iepriekšēja brīdinājuma, palielina neskaidrību par kaimiņvalsts nodomiem. "Paaugstinātā Krievijas spēka izrādīšana un militārā aktivitāte ir palielinājusi nepieciešamību pēc sabiedroto mācībām ziemeļos," piebildis F. Bake-Jensens.