Igaunijas iedzīvotāju vidū izpratne par dažādām iespējamām krīzes situācijām, kā arī gatavība šādiem notikumiem nav pietiekama, liecina Igaunijas Glābšanas departamenta pasūtītās un pētījumu kompānijas “Kantar Emor” veiktās aptaujas rezultāti, vēsta ziņu aģentūra “LETA”.
Aptaujātie Igaunijas iedzīvotāji pētījuma veicējiem norādījuši, ka zināšanu par pārtikas produktu uzkrājumu veidošanu tiem netrūkst, bet reālus pārtikas krājumus tomēr neveido. Pētījumā atklāts, ka vislabāk potenciālai krīzei sagatavojušies tieši Igaunijas rietumos un dienvidos dzīvojošie, savukārt valsts ziemeļu daļā iedzīvotāji atzinuši, ka tādām situācijām nav gatavi, informē “LETA”.
Iespējamām krīzes situācijām nav gatavi arī tie Igaunijas iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 65 gadiem, kā arī tie, kuriem igauņu valoda nav dzimtā. Turklāt cittautieši norādījuši uz savu pārliecību – valsts 7 dienu laikā noteikti spēs iedzīvotājiem krīzes laikā sniegt palīdzību, vēsta ziņu aģentūra.
Igaunijas Glābšanas departamenta Prevencijas nodaļas eksperts Marko Virkala skaidrojis, ka šādi aptaujas rezultāti varētu būt saistīti ar Igaunijas teritorijās notiekošo – valsts rietumos cilvēki pieraduši pie biežām vētrām, savukārt dienvidos, aptaujas veikšanas laikā 2019. gada oktobrī, tika pieredzēta spēcīga vētra, vēsta ziņu aģentūra.
"Vispārinot var sacīt, ka daudzdzīvokļu māju iemītnieki lielākoties netic iespējai nonākt jebkādā krīzes situācijā. Taču tieši viņi ciestu visvairāk gadījumā, ja elektroapgādes pārtraukuma dēļ uz ilgāku laiku pārtrūktu ūdensapgāde un nedarbotos kanalizācija," norādījis Virkala.
Viņš arī uzsvēris, ka problēma, kurai jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir saistīta ar krājumu glabāšanu tieši pilsētās. Salīdzinot ar laukiem – pilsētās, īpaši daudzdzīvokļu namos, krājumus uzturēt ir sarežģīti.
Glābšanas dienests, pēc ievērojamās oktobra vētras, izstrādājis arī praktiskus padomus pašvaldībām par to, kā iespējami labāk palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Oktobra vētra apliecināja, ka vietvaru gatavība dažādām krīzes situācijām ir dažāda un ne visas spēj iedzīvotājiem operatīvi sniegt palīdzību, informē “LETA”.
Kopumā respondentu gatavība krīzēm šogad novērtēta ar 44,1 punktiem no 100 iespējamajiem jeb par 1,9 punktiem augstāk nekā pirms diviem gadiem.