Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis Manuels Garsija-Kastelons sācis pārbaudi par to, vai Krievijas elitāra militārā grupa “Vienība 29155” piedalījusies separātistu centienos destabilizēt Katalonijas reģionu, informē Spānijas ziņu portāls “ElPais.com”.
Spānijas “Audience Nacional” jeb Augstākā tiesa uzsākusi izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai grupējums, kas saistīts ar Krievijas izlūkdienestu, tiešām veicis kādas slepenas aktivitātes 2017. gada Katalonijas protestu laikā, portālam “ElPais.com” apstiprinājuši trīs avoti no Augstākās tiesas. Izmeklēšana nodota Spānijas Valsts policijas Galvenajam informācijas birojam, kas specializējas pretterorismā, jo lietā iesaistītais grupējums “nodaļa 29155” par centieniem destabilizēt situāciju jau turēts aizdomās arī citās Eiropas valstīs.
“ElPais.com” norāda, ka Krievijas medijos jau iepriekš stāstīts par grupējumu “Vienība 29155”, bet lielāku uzmanību tas ieguvis tikai pēc tam, kad “The New York Times” oktobrī publicēja žurnālistu veiktu izmeklēšanu, lai pierādītu grupējuma dalībnieku saistību ar dažādiem globālu rezonansi izraisījušiem incidentiem.
Skaļākais no gadījumiem, kurā iesaistīti grupējuma dalībnieki, bijis mēģinājums 2018. gada martā Lielbritānijā noindēt Krievijas spiegu Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju. Vēlāk Lielbritānijas valdība abus vainīgos, kuri identificēti kā Krievijas militārā izlūkdienesta jeb GRU izlūki, formāli apsūdzējusi noziegumā.
Tāpat grupējums turēts aizdomās par neveiksmīgu apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē, 2016. gada oktobrī. “ElPais.com” informē, ka divi bijušie Krievijas spiegi Podgoricas Augstākajā tiesā apsūdzēti terorisma mēģinājumā un notiesāti. Rietumu izlūkdienesti grupējumu saistījuši arī ar diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem nogalināt Bulgārijas ieroču tirgotāju 2015. gadā, kā arī kampaņas rīkošanu ar mērķi destabilizēt situāciju Moldovā.
Jau februārī analītiskās žurnālistikas portāls “Bellingcat” atklāja, ka Krievijas izlūkdienesta aģents ar segvārdu Sergejs Fedotovs protestu periodā divreiz pabijis Katalonijā, no kurām pēdējo reizi vien divas dienas pirms neleģitīmajām vēlēšanām 1. oktobrī. Vēlāk arī Vācijas slepenais dienests paziņoja, ka ir nobažījušies par iespējamu Krievijas iejaukšanos referendumā par Katalonijas neatkarību un sacīja, ka ir ļoti iespējams, ka Maskava pirms referenduma veikusi plašu dezinformācijas kampaņu reģionā, raksta “ElPais.com”.
Portāls norāda – Kremlis nepārtraukti noliedzis saistību ar šiem notikumiem, un valdību atbalstošie Krievijas mediji vienmēr izsmējuši teorijas par elitārā grupējuma iespējamiem noziegumiem.