Ķīnas pirmais pašu būvētais aviācijas bāzes kuģis izgājis cauri Taivānas jūras šaurumam, lai atklātos ūdeņos veiktu izmēģinājumus. Oficiālā Taipeja norādījusi, ka Ķīna šādi cenšas to ietekmēt pirms Taivānā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
Kuģis, kurš pagaidām vēl nav ticis pie sava nosaukuma, ir Pekinas otrais aviācijas bāzes kuģis. Kad tas tiks nodots Ķīnas Jūras spēku spēku rīcībā, tas ievērojami palielinās valsts bruņoto spēku spējas. Militāro ziņu portāla “Military.com” eksperti uzskata, ka kuģis varētu būt ievērojams palīgs Ķīnai dažādo nesaskaņu risināšanā ar Taivānu un citām Dienvidķīnas jūras reģiona kaimiņvalstīm.
Lidmašīnu bāzes kuģis Taivānas jūras šaurumu izgāja svētdien, 17. novembrī, caur to ieejot Dienvidķīnas jūrā, kur tas piedalīsies dažādos kuģa testos, tā sociālo tīklu paziņojumā apstiprinājusi Ķīnas Jūras spēku amatpersona Čengs Devejs (Cheng Dewei). Viņš norādījis, ka aviācijas bāzes kuģu pārbaudīšanai šādi izmēģinājumu braucieni ir ierasta prakse un šī izmēģinājuma mērķis nav kādas valsts iebiedēšana vai konfliktsituācijas saasināšana valstu starpā.
Savukārt, Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu (Joseph Wu) savā “Twitter.com” kontā paziņojis, ka ar šādu rīcību Ķīna cenšas ietekmēt Taivānā drīzumā paredzētās prezidenta vēlēšanas, uzsverot, ka vēlētājus nebūs tik viegli iebaidīt. Tāpat Taivānas aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ķīnas kuģa gaitai Taivānas jūras šaurumā sekoja gan ministrijas norīkoti kuģi, gan lidaparāti. Jūras šaurumu novērojuši arī ASV un Japānas karakuģi.
Jau iepriekš medijos ziņots, ka Ķīna, kas demokrātisko Taivānas republiku vēl aizvien uzskata par savu teritoriju, militārās mācības Taivānas tuvumā pastiprinājusi jau kopš 2016. gada, kad par tās prezidentu kļuva Pekinas ktiķid Tsai Ing-Vens (Tsai Ing-wen), kurš savu kandidatūru prezidenta amatam izvirzījis arī šogad.
Ņujorkas Universitātes Šanhajā (NYU Shanghai) docents Ēriks Handmans (Eric Hundman) norādījis, ka šādā veidā Pekina turpina izdarīt nepārtrauktu spiedienu uz Taipeju. Viņš piebilst, ka izvēle, kuģot tieši caur Taivānas jūras šaurumu, bijusi apzināta un, visticamāk, paredzēta kā paziņojums par Ķīnas pieaugošajiem jūras spēku apmēriem Taivānai un ASV.
“Military.com” norāda: jaunais bāzes kuģis tika uzbūvēts jau 2017. gadā, un pirmie izmēģinājumi jūrā notikuši 2018. gadā, tašu tas vēl nav nodots jūras spēku rīcībā regulārai lietošanai. Ķīnas nacionālistiski noskaņoto tabloīdu “Global Times” kāda bruņoto spēku amatpersona informējusi, ka kuģis, visticamāk, jūras šaurumu izgājis, lai nokļūtu līdz tā potenciālajai bāzes ostai Hainaņas salā Ķīnas dienvidos.
Ķīnas īpašumā jau ir 2012. gadā no Ukrainas nopirktais pārveidotais PSRS laiku aviācijas bāzes kuģis “Liaoning”. Kāda no ASV domnīcām maijā informēja, ka gada sākumā uzņemtās satelītfotogrāfijas liecina par trešā aviācijas bāzes kuģa būvniecības uzsākšanu Ķīnā.