Deviņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pēc Lietuvas iniciatīvas vienojušās kopīgi izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus. Kā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, šādu vienošanos pirmdien Luksemburgā parakstīs Lietuva, Igaunija, Horvātija, Nīderlande un Rumānija, bet Francija, Spānija, Polija un Somija oficiāli pievienosies tām līdz šā gada beigām.
"Mērķis ir izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēkus ar pusgadu ilgu rotācijas periodu," uzsvēra Karoblis.
Pēc ministra teiktā, šādas komandas varētu palīdzēt dalībvalstīm lielu kiberincidentu gadījumā.
Ar ES institūcijām tiks apspriesta iespēja šim projektam piesaistīt ES budžeta līdzekļus tehnikas un programmatūras iegādei.
Rotācijas grafiku paredzēts apstiprināt nākamgad, bet jau šogad Lietuvas nacionālajās mācībās tiks iekļauts ES spēku prototips, norādījis Karoblis.
Ar novērotāja tiesībām projektā piedalīsies vēl četras valstis - Beļģija, Grieķija, Slovēnija un Vācija.
Lietuva pēdējo gadu laikā nostiprinājusi savu kiberaizsardzības potenciālu. Kā atzīst Lietuvas izlūkdienesti, lielākā daļa naidīgo aktivitāšu kibertelpā saistīta ar Krieviju. Šī darbība lielākoties vērsta pret Lietuvas valsts institūcijām un enerģētikas nozari.
Kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēki ir viens no pirmajiem projektiem, kas uzsākti saistībā ar pērn parakstīto ES aizsardzības sadarbības paktu.
Lietuva ilgus gadus skeptiski vērtēja ES militāro sadarbību, baidoties, ka tā varētu dublēt NATO un samazināt ASV lomu Eiropā. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa kritiskā attieksme pret aliansi un Lielbritānijas lēmums izstāties no ES pamudināja Lietuvu mainīt šo nostāju.
Prezidente Daļa Grībauskaite savā gadskārtējā ziņojumā Seimam izteicās, ka Lietuvai nebūtu jābaidās atrasties Eiropas Savienības (ES) integrācijas priekšgalā. "Tikai apvienojot spēkus militārās, enerģētiskās, ekonomiskās un kiberdrošības jomā, mēs jutīsimies stipri," viņa uzsvēra.