Ķīna: Bruņojuma izvietošana Dienvidķīnas jūrā nav militarizācija

Pekinas komentāri sekoja pēc tam, kad ASV bāzētā "Āzijas jūras caurskatāmības iniciatīva" (AMTI) publiskoja satelīta attēlus, kuros redzamas sešstūra būves septiņās mākslīgās salās, kuras Ķīna izveidojusi uz neapdzīvotām klintīm un rifiem.

Domājams, ka Ķīnas izveidotās būves ir pretgaisa aizsardzības un pretraķešu ieroči, pavēstīja AMTI.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Gens Šuans žurnālistiem norādīja, ka viņš par AMTI ziņojumu neko nezina, piebilstot, ka salas Dienvidķīnas jūrā ir Ķīnas teritorija.

"Būvniecības veikšana Ķīnas teritorijā un nepieciešamo nacionālās aizsardzības iekārtu dislocēšana ir pavisam normāla," uzsvēra Gens, piebilstot, ka aizsardzībai domātu ieroču dislokācijai "nav nekādas saistības ar militarizāciju".

Ķīnas Aizsardzības ministrija sociālajos medijos paziņoja, ka būvniecības darbi tiek veikti lielākoties civilām vajadzībām, bet nepieciešamās militārās iekārtas domātas pašaizsardzībai.

"Ja kāds rādītu muskuļus pie jūsu durvīm, vai jūs negatavotos?" jautāja ministrija.

Ja apstiprināsies ziņas par Ķīnas bruņojuma dislokāciju salās, tas būs "pamats nopietnām bažām, jo tas varētu palielināt spriedzi un graut mieru un stabilitāti reģiona", aģentūrai AFP norādīja Filipīnu Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa uzsvēra, ka mākslīgu salu būvniecība un to iespējama militarizācija reģionā "rada spriedzes un neuzticības vidi".

Dienvidķīnas jūrā gadiem ilgi notiek strīdi, Brunejai, Filipīnām, Ķīnai, Malaizijai un Vjetnamai izsakot teritoriālas pretenzijas šajos stratēģiski svarīgajos ūdeņos, kur atrodas nozīmīgi kuģošanas ceļi un varētu atrasties arī ievērojami naftas un gāzes krājumi.

Pekinas teritoriālās pretenzijas ir radījušas saspīlējumu arī tās attiecībās ar Vašingtonu.

ASV bruņotie spēki veikuši vairākas "navigācijas brīvības" operācijas, to karakuģiem un militārajām lidmašīnām šķērsojot teritorijas netālu no Ķīnas par saviem uzskatītajiem ūdeņiem.

ASV karakuģi ir atradušies netālu no salām, tomēr nešķērsojot 12 jūras jūdžu robežu, ko starptautiskās tiesības nosaka kā teritoriālos ūdeņus.

Šīs misijas ir sakaitinājušas Ķīnu, kas apsūdz ASV provokāciju rīkošanā, kas palielina militāru sadursmju risku.

Tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins 2015.gadā solīja, ka Pekina "neplāno militarizēt" Dienvidķīnas jūru.

Hāgā bāzētā Pastāvīgā arbitrāžas tiesa jūlijā nolēma, ka Ķīnai nav "vēsturisku tiesību" uz salām Dienvidķīnas jūrā. Pekina paziņoja, ka neatzīst šī tribunāla lēmumu.