Krievija nepārtraukti palielina savas militārās spējas Baltijas valstu virzienā un ir arī palielinājusi militāro mācību mērogu un sarežģītību, liecina Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta - Informācijas pārvaldes - pirmais publiski pieejamais ziņojums.
"Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām ir 15. armijas aviācijas brigādes izveide Ostrovā (Pleskavas apgabalā) un taktisko raķešu sistēmu "SS-26 Iskander" (NATO ziņojumos "Stone") izvietošana Lugā. Vairākas 6.armijas vienības ir pārvietotas uz Narvas taktisko virzienu, un Sertolovas mācību centrs uz ziemeļiem no Sanktpēterburgas tiks pārveidots par tanku spēku mācību centru," lasāms Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā, kurā piebilsts, ka ir iespējams, ka Baltijas operatīvajā virzienā (Igaunija un Latvija) tuvāko gadu laikā Krievija izveidos militārās aviācijas brigādi un izlūkošanas vai īpašo spēku brigādi.
Informācijas pārvaldes dati liecina, ka Krievija Rietumu militārā apgabala sauszemes spēku manevrēšanas vienības spēj izvietot 13-15 bataljonu taktiskās grupas, kas ir pielīdzināmas piecām manevrēšanas brigādēm, kas ir pilnībā vai daļēji nodrošinātas ar profesionālā dienesta karavīriem, kuri ir pietiekami apmācīti, lai veiktu kaujas uzdevumus. Gaisa desanta spēki spēj izvietot līdz 15 bataljonu taktiskajām grupām, bet jūras kājnieki - divas līdz trīs tādas grupas.
Bataljona taktiskā grupa ir militārā vienība, kas spēj neatkarīgi veikt kaujas operācijas. Tādu grupu pamatā ir bataljoni, kas papildināti ar atbalsta elementiem no citām vienībām. Ierasti vienā tādā grupā ir 700-900 karavīru.
Turklāt Krievija Kaļiņingradas apgabalā un pie Igaunijas un Latvijas robežas ir izvietojusi jaunas ieroču sistēmas, kas arī apdraud Igauniju. Ar šiem ieročiem, piemēram, "Iskander", jūras vai gaisa spārnotajām raķetēm un citiem Krievija varētu izolēt Igauniju no tās sabiedrotajiem un uzbrukt kritiskiem mērķiem, kas liegtu NATO atbalstam nonākt Igaunijā.
"Krievijas militārajā plānošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta uzbrukumiem kritiskiem mērķiem. Baltijas valstīs tādi mērķi varētu iekļaut infrastruktūru, kas ir saistīta ar NATO pastiprinājuma uzņemšanu vai apkalpošanu. Tomēr taktisko kodolieroču izmantošana pret šeit izvietoto Igaunijas vai NATO vienību mērķiem ir maz ticama," norādīja Igaunijas Informācijas pārvalde.
Ziņojumā arī teikts, ka notikumu attīstība Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā būtiski ietekmē Igaunijas drošību.
Krievijas maldi ir lielākais drauds, lai izceltos konflikts Baltijas valstīs
Lielākais drauds, kura dēļ varētu izcelties konflikts Baltijas valstīs, ir Krievijas vadības maldi, teikts Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta - Informācijas pārvaldes - pirmajā publiski pieejamajā ziņojumā.
Informācijas pārvaldes ziņojumā teikts, ka Igaunija nav Krievijas militārās plānošanas prioritāte. Tās prioritārās teritorijas ietver Kaļiņingradas apgabalu, Kolas operatīvo virzienu Arktikā un kopš 2014.gada arī Ukrainu, secinājuši Igaunijas analītiķi.
"Lielākais drauds, ka Baltijas valstīs varētu izcelties militārs konflikts, ir Kremļa maldi, kas var būt balstīti uz kropļotu uztveri par draudiem no Rietumu stratēģiskā virziena, tostarp Baltijas valstīm. Tāpat Krievija uzskata Eiropu par vienotu veselumu un ņem vērā notikumu attīstību citos reģionos. Tādējādi konflikti Ukrainā un Arktikā var skart arī Baltijas valstis," lasāms ziņojumā.
"Lai gan Igaunija nav Krievijas militārā prioritāte, militāra spēka izmantošana šeit nav izslēdzama. Piemēram, Krievija var izmantot militāru spēku, ja bruņotie spēki nespēj pienācīgi reaģēt uz NATO un Krievijas konfliktu citā reģionā. Radot konfliktu Baltijas valstīs, Krievija var mēģināt iegūt spēcīgākas pozīcijas sarunās pēc tāda bruņota konflikta," teikts ziņojumā.
Igaunijas Informācijas pārvalde norādīja, ka konflikta situācijā Krievija uzskatīs Baltijas jūras reģionu par vienu veselumu un Krievija kara gadījumā neievēros nevienas valsts neitralitāti.
"Krievija Baltijas valstis uzskata par NATO atbalsta teritoriju, kuru ir visgrūtāk aizsargāt, un par nepārtraukta Krievijas drošības apdraudējuma avotu. Krievija lēš, ka NATO kara izcelšanās gadījumā varētu izvietot reģionā vienu līdz divus armijas korpusus. Tādējādi Maskavai ir tikai divi pozitīvi scenāriji: Baltijas valstis aiziet no NATO vai NATO vairs nepastāv. Visi pārējie risinājumi Krievijai būtu nelabvēlīgi," sacīts Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Krievijas militārā plānošana Baltijas operatīvajā virzienā ir balstīta uz pieņēmumu, ka spēku izvietošanā tai pār NATO ir laika priekšrocības. Krievija ir pārliecināta, ka spēj īstenot ierobežotu militāru operāciju, pirms NATO spēj sniegt jebkādu iedarbīgu atbildes reakciju, norādīja Igaunijas Informācijas pārvalde.
"Tādu operāciju mērķis nebūtu sagrābt visu Igaunijas vai Latvijas teritoriju, bet gan pārņemt savā kontrolē dažas pilsētas vai teritorijas robežas tuvumā," teikts ziņojumā.
Igaunijas izlūkošanas analītiķi secinājuši, ka tādu operāciju veiktu vienības, kas pastāvīgi izvietotas Igaunijas un Latvijas robežas tuvumā ar 1. tanku armijas un Centrālā militārā apgabala vienību pastiprinājumu, bet kā savaldīšanas instruments tiks izmantoti taktiskie kodolieroči.