Krievijas provokatīvās darbības un pastiprinātā NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā var izraisīt dažādus incidentus, uzskata Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mīkaels Bidens, kas piektdien ieradies Lietuvā.
Ģenerālis Bidens norādījis, Zviedrija gan nesaskata tiešus militārus draudus no Krievijas puses, tomēr iespējamie incidenti reģionā varētu ietekmēt arī viņa valsti.
"Tiešus militārus draudus Zviedrijai mēs neredzam, (..) bet dzīve tādā vidē, kur Krievija stiprina savus spēkus, kur Krievija demonstrē savus nodomus izmantot militārus līdzekļus politisku mērķu sasniegšanai un kur pēdējā laikā ierodas vairāk dažādu NATO militāro resursu, nozīmē, ka Baltijas jūras reģions šobrīd ir zona, kurā iespējama rīvēšanās un konfrontācija," atzinis ģenerālis.
"Tādā gadījumā Zviedrija tā vai citādi tiktu iesaistīta, un mēs esam gatavi uzņemties atbildību kopā ar citām valstīm ap Baltijas jūru," viņš sacījis.
Ģenerālis Bidens atgādinājis, ka pēdējā laikā Krievijas militārās lidmašīnas virs Baltijas jūras biežāk lido ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un dažkārt pietuvojas Zviedrijas lidmašīnām. "Man ir grūti to pieņemt, un es nesaprotu, kādēļ viņi to visu dara," viņš atzinis.
Zviedrijas bruņoto spēku komandieris saskata "daudz argumentu un motivācijas" intensīvāk sadarboties ar Baltijas valstīm.
"Ņemot vērā to, kas notiek mums apkārt, un Krievijas darbība šai ziņā nav pēdējā vietā, (..) mēs dalāmies atbildībā par Baltijas jūras reģiona drošību," viņš sacījis pēc tikšanās ar Lietuvas bruņoto spēku komandieri.
Ģenerālis Bidens uzsvēris, ka Zviedrija "savu drošību veido kopā ar citiem", un tas nozīmē, ka tā ir gatava palīdzēt citām valstīm, ja tās saskartos ar "spēcīgu spiedienu".
Pēc ģenerāļa teiktā, lai gan Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā atsaukusies uz alianses valstu militārās palīdzības lūgumiem. Kā piemēru viņš minējis Eiropas Savienības (ES) valstīm adresēto Francijas aicinājumu pēc bruņotajiem uzbrukumiem Parīzē atbalstīt tās militārās operācijas Āfrikā. "Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas palīdzēja ar savām militārajām transportlidmašīnām "C17"," atgādinājis ģenerālis Bidens.
Viņš atzinīgi vērtējis NATO aktivitātes palielināšanos reģionā, bet vairījies spriest, vai aliansei būtu jāsūta uz austrumu pierobežu vēl lielāki spēki.
Zviedrijas bruņoto spēku komandieris nav komentējis arī iespēju, ka viņa valsts varētu pievienoties NATO, sabiedrībā veidojoties aizvien labvēlīgākai attieksmei pret tādu soli. "Tas ir tīri politisks jautājums - kādu ceļu Zviedrija izvēlēsies savā drošības politikā," viņš piebildis..
Kā liecina pērn septembrī publiskota aptauja, ko veikusi Zviedrijas kompānija "Sifo", Zviedrijas vēlmi iestāties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā atbalstītu 41% respondentu, 39% pret to iebilstu, bet 20 procentiem šai jautājumā nav noteikta viedokļa.
Šādi dati liecina par jūtamām pārmaiņām Zviedrijas sabiedriskajā domā. Kā rakstīja portāls "The Local", 2015. gada sākumā Zviedrijas dalību aliansē atbalstīja 31% zviedru, 2013. gadā - 29% un 2012. gadā - 17%.