Informējot Latviju, Krievija Pleskavas apgabalā sāk gaisa desanta mācības

"Mācībās tiks iesaistīti aptuveni 2500 desantnieku un vairāk nekā 300 bruņutehnikas vienību, automobiļu un īpašās militārās tehnikas," norādīja ministrijā.

"Mācību gaitā desantnieki plāno praksē apgūt desanta trieciena apakšvienību pielietošanas jautājumus mūsdienu apstākļos ar vienlaicīgu vai tam sekojošu desantu ar izpletņiem, nosēdināšanas vai arī trieciena veidā (izsēdināšana no helikopteriem nesagatavotā laukumā no divu trīs metru augstuma)," teikts preses dienesta paziņojumā.

Izpildot mācību kaujas uzdevumus, tiks pielietota taktiskā vada karaspēka un uguns vadīšanas automatizētā sistēma "Poļot-K", kopīgā automatizētā vadības sistēmā integrētā artilērijas uguns vadīšanas iekārta "Andromeda-D", jaunas sakaru iekārtas, gaisa mērķu agrās pamanīšanas kompleksi, bezpilota lidaparāti, kas nonāk Gaisa desanta vienību bruņojumā, norādīja ministrijā.

Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm robežas tuvumā un par kaimiņvalsts mācībām Pleskavas apgabalā tikusi iepriekš brīdināta, pauda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

"Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežas tuvumā. Konkrētās mācības, kas sākušās šodien, ir iepriekš plānotas. Latvija par tām tika brīdināta".

Viņš vienlaikus uzsvēra, ka šajās mācībās tiek trenētas uzbrukuma spējas. Arī iepriekš notikušajās mācībās mūsu valsts pierobežā Krievija ir izspēlējusi tādus mācību scenārijus, kuros uzsvars tiek likts uz uzbrūkošo spēju attīstību.

Kopš Krievijas - Ukrainas konflikta sākuma bruņotie spēki ir pastiprinājuši robežu, tostarp arī jūras, novērošanu.

NATO aicina Krieviju publicēt internetā militāro mācību plānus

NATO un  Krievijai ir nepieciešams dialogs, lai skaidri parādītu savus nodomus, nostāju un gaidas, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aicinot Krieviju publicēt internetā militāro mācību plānus.

Pēc viņa teiktā, dialogs ir nepieciešams caurredzamības un prognozējamības palielināšanai, kā arī nevēlamu situāciju rašanās riska samazināšanai.

"Es uzskatu, ka mums jāpaplašina abpusējo inspekciju režīms un jāziņo par mūsu militāro mācību rīkošanas plāniem. Mēs alianses mācību grafiku publicējam interneta vietnē un es aicinu Krieviju darīt to pašu," Minhenes Drošības konferencē paziņoja Stoltenbergs.

Pēc viņa teiktā, alianse negrib pretimstāvēšanu ar Krieviju un cer uz konstruktīvu sadarbību.

NATO un Krievijas pārstāvjiem piektdien neizdevās vienoties par oficiālu sarunu sarīkošanu NATO-Krievijas padomes ietvaros.

Kopš 2014. gada, kad Ukrainas krīzes dēļ NATO un Krievijas attiecības tika iesaldētas, padome ir neaktīva.

Cerībā atjaunot oficiālās sarunas padomes ietvaros, Stoltenbergs piektdien Minhenes Drošības konferences laikā runāja ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Nespēja vienoties par tikšanos apliecina, ka abu pušu starpā pastāv problēmas, norādīja Stoltenbergs, kurš pirms divām dienām paziņoja, ka alianse palielinās militāro klātbūtni Melnajā jūrā, kas apskalo Krievijas okupēto Krimas pussalu.