Pamata apmācību beigušajiem brīvpratīgajiem Zviedrijas bruņotie spēki maksās prēmiju

Šādu prēmiju bruņoto spēki sāks maksāt nākamgad, un bruņoto spēku rekrutēšanas koordinators Peters Tagesons norāda, ka tā kalpos kā stimuls jaunajiem brīvpratīgajiem pabeigt pamata apmācības kursu.

“Es šaubos, ka cilvēki sāks apmācību tikai prēmijas dēļ, bet es ticu, ka tas varētu būt labs stimuls tiem, kuriem līdz apmācības beigām ir palikuši tikai daži mēneši. Tas ir arī veids, kā valstij parādīt savu atzīnību tiem, kuri izvēlēsies dienēt bruņotajos spēkos,” sacīja Tagesons.

Bruņotie spēki saskaras ar problēmu – ne visi brīvprātīgie pabeidz pamata militārās apmācības kursu. Pērn divi no desmit brīvprātīgajiem nepabeidza apmācību.

Militārais dienests bruņotajos spēkos ir brīvprātīgs kopš 2010. gada, kad Zviedrija atteicās no obligātā militārā dienesta, to aizstājot ar brīvprātīgu trīs mēnešu apmācības programmu, kuru nākamgad plānots pagarināt līdz 9 – 12 mēnešiem speciālistu un kolektīvajai apmācībai.

Obligātais militārais dienests Zviedrijā tika izveidots 1901. gadā, tomēr pēdējos gados tā nozīme būtiski samazinājās. Dienestā tika uzņemti tikai tie jaunieši, kas paši vēlējās apgūt militāro apmācību.

Abu pasaules karu laikā Zviedrija saglabāja neitralitāti, bet aukstā kara gados teju 85% no zviedru vīriešiem izgāja militāro dienestu.

Zviedrija rūpējās par to, lai nepieciešamības gadījumā īsā laika posmā varētu nokomplektēt 500 000 karavīru.

Pēdējos gados jauniesaucamo skaits ievērojami kritās. Ik gadu obligāto militāro apmācību izgāja vien 5000 cilvēku, viņu vidū arī vairāki simti sieviešu.

2009. gadā gadā Zviedrijas centriski labējā valdība lēma par obligātā militārā dienesta atcelšanu, un jau 2010. gada jūlijā Zviedrija atteicās no obligātā militārā dienesta, turpmāk pārejot uz profesionālas armijas komplektēšanu.