Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem lielāku daļu sava budžeta vajadzētu tērēt izlūkošanas lidmašīnām, bezpilota lidaparātiem un īpašo uzdevumu spēkiem cīņai ar ekstrēmistu kaujiniekiem, pirmdien pavēstīja Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons.
Valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā pildīs NATO ieteikto minimālo budžetu aizsardzībai - 2% no iekšzemes kopprodukta - visus piecus Kemerona konservatīvo spēku valdīšanas gadus.
"Es esmu uzdevis aizsardzības un drošības vadītājiem īpaši pievērsties tam, kā mēs varam darīt vairāk, lai cīnītos pret "Islāma valsts" draudiem un islāmistu ekstrēmismu," sacīja Kemerons.
"Tas varētu nozīmēt vairāk izlūkošanas lidmašīnu, bezpilota lidaparātu un īpašo vienību. Pēdējos piecos gados esmu redzējis, cik vitāli [svarīgas] ir šīs lietas mūsu drošībai," teica Lielbritānijas premjers.
Pārskatu par aizsardzības tēriņiem plānots pabeigt rudenī.
Tajā būtu jāizvērtē augošie draudi - terorisms, ekstrēmisms vai arvien agresīvākā Krievija - un jānosaka, vai apdraudējums ir fizisks vai kibertelpā, teikts Kemerona biroja paziņojumā.
Tajā paredzēts izvērtēt arī iespējas izmantot Lielbritānijas bāzes kuģi "Queen Elizabeth" bezpilota lidaparātu un speciālo vienību startiem sadarbībā ar partneriem, piemēram, ASV.
Lielbritānija patlaban ietilpst koalīcijā, kas karo pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" Irākā un tai ir novērotājas loma Sīrijā. Grupējums patlaban kontrolē ievērojamas teritorijas šajās valstīs.
Valdības ministri sākuši apspriest arī jautājumu par piebiedrošanos gaisa triecieniem "Islāma valstij" Sīrijā.
Premjerministra Deivida Kemerona taupības kursa ietvaros kopš 2010. gada Lielbritānijas aizsardzības budžets ticis pakāpeniski samazināts, raisot bažas, ka Lielbritānija varētu zaudēt savu militāro ietekmi.
Piecu gadu laikā karavīru skaits bruņotajos spēkos samazināts par 18 000 un vēl tikai pagājušajā mēnesī finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja par vēl 500 miljonu mārciņu (695 miljonu eiro) samazinājumu aizsardzības budžetam.
Tomēr prezentējot jaunāko valsts budžetu, Osborns pavēstīja, ka aizsardzības budžets tika palielināts katru gadu un līdz 2020.gadam tiks izveidots jauns "drošības fonds" ar 1,5 miljardiem mārciņu gadā.
Uzrunā parlamentā ministrs sacīja, ka Lielbritānijas drošība būs prioritāte, un apņēmās šogad un arī turpmāko desmitgadi izpildīt NATO izvirzīto mērķi - atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP.
Konservatīvo likumdevēji Osborna paziņojumu uztvēra ar skaļiem prieka izsaucieniem.
Arī ASV steidzīgi apsveica Lielbritāniju par šādu lēmumu, paziņojot, ka tas kārtējo reizi apliecina Lielbritānijas ziedošanos globālajai drošībai.
Pašreiz tikai piecas no 28 NATO dalībvalstīm atvēl aizsardzībai 2% no IKP. Tās ir ASV, Lielbritānija, Grieķija, Polija un Igaunija.