Krievija, sākot ar 11. martu, pilnībā aptur savu dalību Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) Kopīgās konsultatīvās grupas sēdēs, otrdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. Tādā veidā Krievijas 2007. gadā pasludinātā līguma darbības apturēšana kļūst pilnīga.
"Šis Krievijas puses solis nenozīmē tās atteikšanos no turpmāka dialoga par kontroli pār konvencionālo bruņojumu Eiropā, ja un kad tam būs nobrieduši mūsu partneri. Mēs joprojām esam gatavi kopīgam darbam pie konvencionālā bruņojuma kontroles jaunā režīma, kas atbilst Krievijas, kā arī citu Eiropas valstu interesēm," Kopīgās konsultatīvās grupas sēdē Vīnē sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Antons Mazurs.
"Diemžēl NATO valstis deva priekšroku tam, lai faktiski apietu CFE līguma nosacījumus uz alianses paplašināšanas rēķina, vienlaikus ar sadomātiem ieganstiem liekot šķēršļus tam, lai stātos spēkā Vienošanās par adaptāciju."
"Šis kurss, kas tika īstenots, neraugoties uz mūsu vairākkārtējiem brīdinājumiem par tā kaitīgo iespaidu uz konvencionālā bruņojuma kontroles režīmu, noveda pie neizbēgama rezultāta - pie tā, ka Krievija 2007. gadā apturēja CFE līguma darbību," paskaidroja Ārlietu ministrijas pārstāvis, norādot, ka tagad līguma darbības apturēšanu var uzskatīt par pilnīgu.
CFE līgums tika parakstīts 1990. gadā. Krievija kļuva par līguma dalībnieci kā PSRS tiesību mantiniece.
Līgumā NATO un Varšavas līguma dalībvalstīm noteiktas parastā bruņojuma kvotas.
Par CFE līguma attīstību kļuva Vienošanās par adaptāciju, kas sakarā ar NATO paplašināšanos austrumu virzienā tika parakstīta 1999. gadā.
Krievija 2007. gadā vienpusējā kārtā pasludināja CFE līguma izpildes moratoriju sakarā ar to, ka līguma partneri nav izpildījuši saistības un atteikušies ratificēt Stambulā adaptēto vienošanos.