Dānija un Zviedrija noslēdz jaunu militārās sadarbības vienošanos.

Arī Dānija apstiprināja, ka spēkā stājusies jauna militārās sadarbības vienošanās ar Zviedriju, kas atšķirībā no Dānijas nav NATO dalībvalsts.

Zviedrijas un Dānijas jaunā vienošanās attiecas uz miera laika aktivitātēm, koncentrēsies uz informācijas apmaiņu un ļaus valstu bruņotajiem spēkiem ieiet otras valsts teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, atklāja Hultvkists.

"Padziļināta Ziemeļu divpusēja un daudzpusēja sadarbība stiprinās nacionālo aizsardzību, kā arī iespējas veikt operācijas mūsu tuvējā apgabalā un tālāk," norādīja ministrs.

"Dziļāka sadarbība ar Dāniju ir daļa no ciešākas sadarbības ar mūsu ziemeļu kaimiņiem, kas stiprina drošību mūsu reģionā," viņš piebilda.

Nesen Zviedrija noslēdza aizsardzības līgumu ar Somiju.

Abas Zviedrijas vienošanās - gan ar Somiju, gan Dāniju - darbosies paralēli Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības projektam NORDEFCO.

Decembrī Krievijas militārā lidmašīna gandrīz sadūrās ar Zviedrijas lidsabiedrības SAS lidmašīnu, tai paceļoties no Kopenhāgenas lidostas, bet oktobrī Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienesta (DDIS) ziņojums atklāja, ka Krievija pagājušajā vasarā militārajās mācībās imitējusi uzbrukumu Dānijas Bornholmas salai.

Savukārt pērn martā SAS pilots paziņoja, ka tikai pāris sekundes šķīrušas viņa lidmašīnu no sadursmes ar krievu iznīcinātāju.

Krievijas vēstnieks Dānijā noliedza, ka decembrī notikušais incidents būt varējis beigties ar lidaparātu sadursmi, piebilstot, ka zviedru varasiestādēs to kāds, iespējams, iztēlojies pēc "zālītes" sapīpēšanās.

Dānijas aizsardzības ministrs Nikolajs Vamens ziņu aģentūrai "Ritzau" atzina, ka Krievijas aktivitātei bijusi sava loma Dānijas un Zviedrijas sadarbības stiprināšanā.

"Protams, nesenajai notikumu attīstībai bija sava loma, un tā ir devusi mums iemeslu aplūkot jomas, kur mēs varētu paplašināt mūsu sadarbību," norādīja Vamens.

Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita iepriekš uzsvērusi, ka Dānija neļaus Krievijai sevi iebiedēt.