Kanādas bruņotajos spēkos trūkst simtiem profesionālā dienesta karavīru un vairāki tūkstoši rezervistu – negaidīti strauji palielinājies to karavīru skaits, kas atvaļinās no armijas, un jaunus karavīrus rekrutēt kļūst arvien grūtāk.
Karavīru trūkums apdraud Kanādas konservatīvās valdības 2012. gadā dotos solījumus nesamazināt armiju par spīti lieliem aizsardzības budžeta samazinājumiem. Valdība ir apsolījusi uzturēt 68 000 lielu pilnas slodzes karavīru armiju un 27 000 rezervistu, lai gan kopš 2012. gada izdevumi aizsardzībai samazinājušies par 5,5 miljardiem Kanādas dolāru.
Bet Aizsardzības departamenta iesniegtais ziņojums parāda, ka uz šī gada martu Kanādas armijā trūka 900 profesionālo pilna laika karavīru un 4 500 rezervistu neparedzēti augsta atvaļināšanās procenta dēļ. Lai gan ziņojumā nav teikts, kāpēc tik daudz karavīru šogad atvaļinājušies, jomas speciālisti atzīst, ka nozare ir smagi cietusi.
Vecākie virsnieki, tai skaitā bijušais Kanādas armijas komandieris ģenerālleitnants Pīters Devlins, jau iepriekš bija brīdinājuši, ka starptautiskās operācijas Afganistānā noslēgums un finansējuma samazinājums militārajām mācībām var novest pie karavīru atvaļināšanās.
Arī problēmas ar rekrutēšanu varētu apdraudēt Kanādas apņemšanos uzturēt 68 000 karavīru lielu armiju; lai sasniegtu šo mērķi, katru gadu būtu jārekrutē 4 000 jaunu karavīru, ko šobrīd nav iespējams izdarīt.
Arī rezervistu skaits samazinās. Gaisa spēki un Jūras spēki ziņo, ka jau trešo gadu pēc kārtas ir problēmas rezervistu piesaistīšanā. Gaisa spēki spēja rekrutēt tikai 9,1 % no vēlamā rezervistu skaita, savukārt Jūras spēki – 21,3 % no vēlamā rezervistu skaita.
„Lai saglabātu augsta līmeņa personālsastāvu tik lielā organizācijā kā Kanādas bruņotie spēki, nepieciešams nepārtraukti rekrutēt jaunus karavīrus un motivēt palikt dienestā labi apmācītos kadrus,” uzsver Aizsardzības departamenta preses sekretārs Zoltans Cspergi.
Konservatīvo valdība nevar pieļaut, ka samazinās karavīru skaits armijā, jo tieši par to 1990-tajos gados asi kritizēja liberāļu valdību (laikā no 1991. līdz 2001.gadam karavīru skaits samazinājās par trešdaļu).
Tomēr taupības nolūkos valdība pagājušajā gadā slēdza 12 rekrutēšanas centrus visā valstī, lai gan auditori bija brīdinājuši, ka tas var nopietni ietekmēt rekrutēšanu gan profesionālajā dienestā, gan rezervē.
Tomēr jaunais ziņojums liecina, ka paies vairāki gadi, līdz armija atgūsies no karavīru atvaļināšanās radītajiem zaudējumiem.
Deivids Perijs no Aizsardzības asociāciju institūta uzskata, ka problēmas pamatā ir samazinātais aizsardzības budžets.
Daži analītiķi ir apšaubījuši, vai nepieciešams saglabāt armiju esošajā apmērā, ņemot vērā, ka aizsardzības budžets samazināts par 2,5 miljardiem un martā no starptautiskās operācijas Afganistānā atgriezīsies pēdējie Kanādas karavīri. Arī atvaļinātais ģenerālis Riks Hijērs uzsver, ka vienīgais veids, kā saglabāt armiju spēcīgu un stabilu, ir samazināt karavīru skaitu līdz 50 000.
Tomēr armijas pārstāvji cer, ka līdz tam nenonāks un karavīru skaits, kas atvaļinājušies fizisko un garīgo problēmu dēļ, pāris nākamo gadu laikā samazināsies.
Šogad vairāk nekā 1 400 Kanādas karavīru jeb 2% no regulārajiem spēkiem atvaļinājušies smagas slimības vai ievainojumu dēļ. Tas ir divreiz vairāk nekā 2011. gadā.