Pieaug Ziemeļvalstu atbalsts dalībai NATO un pastāvīgu bāzu izvietošanai Baltijas valstīs

Ukrainas krīze ir „atņēmusi drosmi” Somijas un Zviedrijas politiskajām iekārtām tik tālu, ka pēc gaidāmajām vēlēšanām, tās var pārskatīt jautājumus par ilgtermiņa aizsardzības sadarbību un dalību NATO.

14. septembrī Zviedrijā norisināsies parlamenta vēlēšanas, bet Somijā – aprīlī. Šo vēlēšanu rezultāti un jaunās koalīcijas valdības būs noteicošais, lai izlemtu par dalību NATO. Lai iestātos NATO, abās valstīs būtu jārīko referendumi.

Paredzams, ka Maskava uzmanīgi vēros abu vēlēšanu norisi. Kremlis zina, ka, ja Somijā pie varas esošā partija tiks pārvēlēta, nākamo četru pie varas esošo gadu laikā tā virzīs Somiju dalībai NATO.

Zviedrijā, pie varas esošie Moderāti neslēpj savu viedokli, ka valsts ilgtermiņa drošība un aizsardzība tiktu garantēta, esot Rietumu Alianses sastāvā.

Somijas robeža ar Krieviju ir aptuveni 1 320 km, kas kopumā ir garāka pierobeža nekā Latvijas (295 km), Igaunijas (291 km), Lietuvas (228 km) un Norvēģijas (198 km) robežas kopā.

Somijas raidorganizācijas YLE augustā veiktā aptauja atklāj, ka 26 procenti sabiedrības atbalsta dalību NATO. Atbalsts ir audzis par diviem procentiem kopš martā veiktās aptaujas un deviņiem procentiem, kopš novembrī veiktās aptaujas. 

Kamēr Somija un Zviedrija fokusējas uz to, kas varētu notikt gaidāmajās vēlēšanās, kaimiņos esošās NATO dalībvalstis – Dānija, Norvēģija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija cenšas pārliecināt Aliansi uzņemties lielāku lomu to aizsardzībā.

Pēc tam, kad Baltijas valstis, bija aicinājušas NATO Baltijas reģionā izveidot pastāvīgas militārās bāzes, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs brīdināja, ka pastiprināta NATO klātbūtne pie Krievijas rietumu robežas varētu novest pie „bruņošanās sacensības”.

„Mēs uzskatām, ka pastāvīga NATO klātbūtne sekmētu visa Baltijas jūras reģiona drošības stabilitāti,” norāda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.