Eiropas līderi Pirmā pasaules kara piemiņas pasākumos aicina uz mieru pasaulē

Eiropas valstu galvas un karalisko ģimeņu locekļi pirmdien pulcējās uz piemiņas pasākumiem Beļģijas austrumu pilsētā Ljēžā.

Piemiņas ceremoniju atklāja Beļģijas karalis Filips, norādot uz mūsdienu Eiropas vienotību un demokrātiju.

"Miermīlīga Eiropa, vienota Eiropa, demokrātiska Eiropa, par to sapņoja mūsu vecvecāki. Šodien mums tāda ir. Godināsim to un turpināsim to uzlabot," sacīja Beļģijas karalis.

"Mieram ir jābūt mūsu kopīgam mērķim. Pirmais pasaules karš liek mums atsaukt atmiņā mūsu pienākumu vienot cilvēkus," uzsvēra karalis Filips.

Vācijas prezidents Joahims Gauks piemiņas ceremonijā norādīja, ka viņa valsts uzbrukums tolaik neitrālajai Beļģijai bija liela netaisnība.

Miera saglabāšana ir mūsu pienākums kara upuru priekšā. Viņi mums ir atstājuši atmiņas, kas liek mums nodrošināt, lai šādi notikumi nekad neatkārtotos, sacīja Gauks.

Vācijas prezidents uzsvēra, ka mieru nevar uztvert kā pašsaprotamu, aicinot piemiņas pasākumos uzlūgto 83 valstu pārstāvjiem "aktīvi veicināt mieru un taisnīgumu, izglītību un iecietību, godīgumu un cilvēcību".

"Mēs visi kopā esam atbildīgi par pasauli. Mēs nevaram palikt vienaldzīgi, kad tiek ignorētas cilvēktiesības un kad tiek izteikti vardarbības draudi vai veikta vardarbība," sacīja Vācijas prezidents.

Francijas prezidents Fransuā Olands savā uzrunā pieminēja krīzes Ukrainā, Irākā, Sīrijā un Gazas joslā, norādot, ka Eiropas pienākums ir nest miera vēstījumu.

"Mēs nevaram vienkārši būt miera sargātāji, mēs nevaram vienkārši pielūgt atmiņas, mums ir arī pienākumi. Lielākie draudi mums ir atgriešanās nacionālā egoismā, separātismā un ksenofobijā," uzsvēra Francijas prezidents.

"Bieži vien pietiek ar mazumiņu, lai sagrautu solidaritāti un uzjundītu vislielāko saspīlējumu," sacīja Beļģijas premjerministrs Elio di Rupo.

"Starp pašiem pirmajiem kara upuriem bija Beļģijas iedzīvotāji, kas izrādīja stingru pretestību, taču arī cieta smagus zaudējumus," sacīja Lielbritānijas princis Viljams, kas kopā ar sievu Ketrinu pārstāvēja Lielbritāniju piemiņas pasākumos Ljēžā.

Piemiņas ceremonija apliecinājums Eiropas nāciju salabšanas spēkam, norādīja princis Viljams. "Aizvadītajā gadsimtā mēs vairāk nekā vienu reizi bijām ienaidnieki. Šodien mēs esam draugi un sabiedrotie."

Ljēža, savulaik viens no svarīgākajiem Eiropas rūpniecības centriem, bija pirmais šķērslis, ko sastapa Vācijas karaspēks, 1914. gada 4. augustā iebrūkot Beļģijā.

Pilsētas neilgā taču sīvā pretestība bija pietiekami ilga, lai izjauktu Vācijas ātrās uzvaras ieceri, un joprojām kalpo par beļģu lepnuma avotu. Francija pilsētai par tās varonīgo aizstāvēšanu vēlāk piešķīra Goda leģiona ordeni, taču Ljēžai nācās par to dārgi samaksāt, jo pilsēta faktiski tika pārvērsta gruvešos.

Tieši Vācijas iebrukums Beļģijā bija oficiālais iemesls, lai karā iesaistītos arī Lielbritānija, kas bija pēdējais posms šķietami relatīvi nenozīmīgā Balkānu konflikta pāraugšanā par Pirmo pasaules karu.

"Laternas apdziest visā Eiropā. Savā mūžā mēs vairs neredzēsim tās iedegamies," ar rūgtumu atzina toreizējais Lielbritānijas ārlietu ministrs sers Edvards Grejs, uzzinot, ka Berlīne 4. augustā noraidījusi Londonas ultimātu, kurā bija pieprasīta Beļģijas neitralitātes ievērošana.

Galu galā konflikts ilga četrus gadus, karā ieraujot aptuveni 40 valstis un prasot aptuveni 16 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības.

Pirmdienas vakarā piemiņas pasākumi paredzēti Monsā, kas atrodas pie robežas ar Franciju un kur 1914.gada augusta beigās norisinājās pirmās britu kontingenta kaujas.

Vietā, kur krita pirmais britu karavīrs, līdz ar princi Viljamu un Kembridžas hercogieni Keitu vainagus noliks princis Harijs un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.

Monsā 1918. gada 11. novembrī, dienā, kad tika noslēgts pamiers, kas pielika punktu pirmajam 20.gadsimta Eiropas slaktiņam, krita arī pēdējais britu karavīrs.

Ceremonija paredzēta Sansamforjēnas brāļu kapos, kur apbedīti 229 britu un 284 vācu karavīri, kas par izlīguma zīmi guldīti blakus, lai gan tobrīd vēl plosījās asiņainās kaujas.

Piemiņas dievkalpojums paredzēts arī Vestminsteres katedrālē Londonā plkst. 22 pēc vietējā laika (pusnaktī pēc Latvijas laika), pieminot liktenīgu brīdi pirms simts gadiem, kad Lielbritānija pieteica karu.

Dievkalpojumā paredzēta pakāpeniska sveču gaismu izdzēšana, pēdējo eļļas laternu izdzēšot plkst.23 pie nezināmā kareivja kapa.

Briti arī aicināti pirmdien izdzēst gaismas, atstājot degam tikai vienu kā cerību simbolu, atsaucoties uz toreizējā ārlietu ministra sera Edvarda Greja kara priekšvakarā izteikto frāzi.

Daudzviet pasaulē pirmdien notika atceres pasākumi, pieminot Pirmā pasaules kara sākumu.

Savukārt ANO galvenajā mītnē Ņujorkā pirmdien atklāta interaktīva izstāde, kurā apskatāmi dzejoļi par Pirmo pasaules karu.