Krievija uzskatīs jebkuru tālāku NATO spēku paplašināšanu par "naidīgu nolūku demonstrēšanu" un spers attiecīgus politiskus un militārus soļus, lai nodrošinātu savu drošību, intervijā ziņu aģentūrai "Interfax" norādīja Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Titovs. Krievija Kaļiņingradā otrdien sākusi militārās mācības, informē Krievijas Aizsardzības ministrija.
Krievija uzskatīs jebkuru tālāku NATO spēku paplašināšanu par "naidīgu nolūku demonstrēšanu" un spers attiecīgus politiskus un militārus soļus, lai nodrošinātu savu drošību, intervijā ziņu aģentūrai "Interfax" norādīja Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Titovs. Krievija Kaļiņingradā otrdien sākusi militārās mācības, informē Krievijas Aizsardzības ministrija.
"Mācības notiek laikā, kad Eiropā notiek starptautiskās mācības "Saber Strike 2014" un "Baltops 2014"," norāda ministrija. "Kaļiņingradas mācībās iesaistītais karavīru skaits, kā arī Aizsardzības ministrijas bruņojums ir salīdzināms ar karavīru, ieroču un militārā aprīkojuma skaitu NATO dalībvalstu mācībās uz robežas."
Kaļiņingradā rīkotajās mācībās piedalās Krievijas Baltijas jūras flote, jūras kājnieki, gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki un gaisa desanta spēki
„Kaujas kuģu grupas nodrošinās robežas un jūras komunikāciju aizsardzību, kā arī veiks vingrinājumus nosacītā pretinieka zemūdeņu un kuģu meklēšanā un iznīcināšanā,” mācību uzdevumus komentē Krievijas aizsardzības ministrija.
Gaisa desanta divīzija no Pleskavas veiks operacionālu pārvietošanos uz Kaļiņingradu, tikmēr jūras kājnieki mācīsies aizsargāt piekrasti pret iespējamu jūras desantu, kā arī izolēt un iznīcināt nelegālas bruņotas grupas.
Gaisa atbalstu nodrošinās Gaisa spēki ar iznīcinātājiem – bumbvedējiem „Su-34” un uzbrukuma helikopteriem „Mi-24”. Ir paziņots arī par tālās darbības stratēģisko virsskaņas jūras bumbvedēju „Tu-22M3”, kuru vēl pirms dažām dienām piedalījās mācībās Melnajā jūrā, iesaisti mācībās Kaļiņingradā. Tie mācību uzdevumus veiks kopā ar pretgaisa aizsardzības spēkiem, patrulējot noteiktu reģionu.
ASV prezidents Baraks Obama pagājušajā nedēļā, viesojoties Polijā, paziņoja par iniciatīvu līdz viena miljarda dolāru (735 miljonu eiro) vērtībā, lai finansētu papildu ASV sauszemes, gaisa un jūras spēku izvietošanu "jaunajos sabiedrotajos" Austrumeiropā.
Ja Obamas plāns tiks apstiprināts, tas būs līdz šim konkrētākais ASV prezidenta mēģinājums apliecināt atbalstu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā un signāls Krievijai, ka tās rīcība Ukrainā saskarsies ar ASV atbildi.
Titovs intervijā "Interfax" pauda pārliecību, ka "šādu sabiedroto militārā spēka paplašināšanu pie Krievijas robežas" nevar uztvert nekā citādi kā "naidīgu nolūku demonstrēšanu".
Titovs arī paziņoja, ka "papildu būtisku NATO militāro spēku izvietošana centrālajā-austrumu Eiropā, kaut vai uz rotācijas kārtības pamata", nevar uztvert nekā citādi kā tiešu 1997. gadā starp Krieviju un NATO noslēgtā līguma nosacījumu pārkāpumu.