Neskatoties uz Krievijas agresīvo politiku, kara draudi Baltijas jūras reģionā "joprojām ir pietiekami niecīgi", tomēr Krievijas rīcība nākotnē būtiski negatīvi ietekmēs Lietuvas drošību, otrdien paziņoja Lietuvas militārās izlūkošanas eksperti.
Lietuvas militārie izlūki: kara draudi Baltijas jūras reģionā ir pietiekami niecīgi
"Krievijai pagaidām nav pa spēkam sākt militāru konfliktu pret NATO," teikts Lietuvas Aizsardzības ministrijas Operatīvo dienestu 2. departamenta atskaitē.
Dokumentā norādīts, ka Krievija pret citām valstīm vispirms plāno izmantot nemilitārus līdzekļus - politisko, ekonomisko, informācijas un diplomātisko ietekmi, kā arī militārā spēka demonstrēšanu, un tikai tad, ja tas viss nedos nekādu rezultātu, Krievija varētu ķerties pie militāras darbības izmantojuma.
Departaments savā ziņojumā pauda, ka, neskatoties uz milzīgo līdzekļu ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā, Krievija apzinās, ka tuvāko desmit gadu laikā tai neizdosies likvidēt atpalicību no NATO un ASV militārā potenciāla, tādēļ gadījumā, ja Krievija izlems uzbrukt, tā pirmā veiks negaidītu triecienu.
"Tādēļ nepieciešamības gadījumā operāciju rietumu virzienā vajadzētu sākt pirmajiem, ar negaidītu uzbrukumu samazinot pretinieka militāro potenciālu operācijas rajonā līdz tādam līmenim, kāds būtu pieņemams Krievijai," lasāms vienā no diviem publicētajiem dokumentiem, kam dots nosaukums "Nacionālās drošības apdraudējuma izvērtējums".
Lietuvas militārie izlūki norādīja, ka arī rudenī notikušo mācību "Zapad 2013" ("Rietumi 2013") laikā Krievija simulēja militāru konfliktu ar NATO un tāda veida simulācijas notiek regulāri stratēģiskajās mācībās, kas vērstas pret Rietumiem.
Atskaitē Lietuvas militārās izlūkošanas dienestu darbinieki norāda, ka Lietuvai īpaši bīstama būtu pretgaisa aizsardzības elementu attīstība Kaļiņingradas apgabalā, kur ir izvietoti zenītraķešu kompleksi "S-400", kuru darbības rādiuss ietver lielu daļu Lietuvas teritorijas.
Dokumentā norādīts, ka operatīvu tehniskie raķešu kompleksi "Iskander" Kaļiņingradas apgabalā pagaidām nav izvietoti, tomēr Krievija to plāno izdarīt nākotnē.
Tāpat tiek piebilsts, ka Krievija arvien agresīvāk mēģinās nostiprināt savu kā "atdzimstošās lielvaras" statusu, jo īpaši cenšoties palielināt savu ietekmi pēcpadomju telpā.
"Pastiprināts lielvaras noskaņojums negatīvi ietekmēs un pastiprinās vēl agresīvākas Krievijas ārpolitikas veidošanu," norādīja Lietuvas Aizsardzības ministrijas institūcija, vienlaikus uzsverot, ka Krievijā pēdējo gadu laikā īpaši liela nozīme esošā režīma atbalsta garantēšanai ir bijusi centrālajai propagandai, veidojot konservatīvu, pret Rietumiem noskaņotu Krievijas tautas identitāti.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas struktūrvienības vērtējumā notikumi Ukrainā ir parādījuši, ka Krievijas bruņotie spēki spēj ātri iegūt nepieciešamās jaudas, bet sagatavošanās operācijai posms var notiktu ļoti slepeni.
"Ir pilnībā ticams, ka saistībā ar pieaugošo Krievijas pašpārliecību un ticību arvien efektīvāku līdzekļu (vispirms jau militāru) radīšanā palielināsies arī gatavība šos līdzekļus pielietot. Tas ļoti negatīvi ietekmēs arī drošības situāciju Lietuvā," secinājuši Lietuvas militārie izlūki.