Lietuvas iedzīvotāju lielākā daļa atbalsta aizsardzības izdevumu palielinājumu, tic NATO sabiedroto palīdzībai un atzīst, ka krīze Krimā ir mainījusi viņu attieksmi pret Lietuvas aizsardzību, liecina pirmdien portālā "Delfi.lt" publicēti aptaujas rezultāti.
Uz jautājumu, vai Lietuvai būtu jāpalielina aizsardzības izdevumi, 64,3% respondentu atbildēja apstiprinoši - 10,8% izvēlējās atbildi "jā un nekavējoties", 21,1% pauda pārliecību, ka tas jādara pakāpeniski, bet 33,4% izvēlējās atbildi "jā, bet atkarībā no finansiālās situācijas".
26,2% aptaujas dalībnieku pauda iebildumus pret aizsardzības izdevumu palielinājumu Lietuvā.
Uz jautājumu "Vai ticat, ka NATO aizsargās mūs draudu gadījumā?" 44,2% respondentu atbildēja apstiprinoši, 29,4% teica, ka "jā, bet ne nekavējotoies", bet 14,6% atzina, ka uz NATO sabiedroto palīdzību necer.
Aptaujas dalībniekiem tika lūgs komentēt, kā krīze Krimā ir mainījusi viņu attieksmi pret Lietuvas aizsardzību. 20,3% sacīja, ka tā ir mainījusi, 41,7% norādīja, ka Krimas krīze daļēji ir mainījusi viņu attieksmi pret valsts aizsardzību, bet 29,2% norādīja, ka tā nav mainījusies.
Sabiedriskās domas un tirgus pētījumu kompānija "Spinter Tyrimai" 15.-20. martā aptaujāja 1007 Lietuvas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Pašlaik Lietuva aizsardzībai atvēl 0,8% no IKP. NATO valstu vidū šis rādītājs ir mazāks tikai Luksemburgai. NATO rekomendācijas paredz, ka valstīm ir jāatvēl aizsardzības finansējumam 2% no IKP.