Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris noraida jaunas aizsardzības doktrīnas nepieciešamību

Zviedrijas premjerministra vietnieks Jans Bjorklunds šonedēļ ierosināja pārskatīt aizsardzības politiku, tādējādi reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Savukārt Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Sverkers Goransons atbildēja, ka Zviedrijas armijas attīstība notiek pareizā virzienā un tiks turpinātas uzsāktās reformas.

„Es uzskatu, ka mēs esam uz pareizā ceļa ar doktrīnu un aizsardzības mērķiem, ko mēs šobrīd īstenojam,” uzsvēra komandieris.

Kopš atteikšanās no obligātā militārā dienesta, Zviedrija ir veidojusi profesionālu armiju un iesaistījusies vairākos resursu apvienošanas projektos, lai uzlabotu savas aizsardzības spējas.

Bjorklunds savā runā paziņoja, ka Zviedrijai jāspēj aizstāvēt Gotlandi pret Krieviju, ja nu Kremlis turpinātu agresīvo ārpolitiku un vērstos pret bijušajām PSRS valstīm Lietuvu, Latviju un Igauniju. Ja notiktu iebrukums Baltijā, Krievija varētu mēģināt okupēt arī stratēģiski novietoto Gotlandes salu, lai neļautu salā izveidot potenciālo NATO Gaisa spēku bāzi, no kuras varētu tikt vadīti pretuzbrukumi.

Zviedrija ir NATO partnervalsts, bet pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā ir atkal veicinājuši debates par iespējamo Zviedrijas pievienošanos aliansei. Vēl viņš norādīja, ka bijusi liela kļūda samazināt Gotlandes aizsardzības spējas, kas tika izdarīts sociāldemokrātu valdības laikā.

„Ugunsdzēsēju brigādei jābūt tieši tik lielai, cik liels ir ugunsgrēka risks,” sacīja Bjorklunds. „Cik cilvēku būtu domājuši, ka Krievija kādu dienu iebruks Krimā? To pašu varētu jautāt par Baltijas valstīm.”

Lai gan bruņoto spēku komandieris noraidīja nepieciešamību izstrādāt jaunu aizsardzības doktrīnu, viņš piekrita premjerministra vietniekam, ka Krievijas rīcību nevar atstāt bez ievērības.

„Mūsdienu drošības un politikas vide ir ļoti neparedzama,” viņš sacīja. „Jaunās reformas, kas notiek Krievijā, pierāda, ka viņi ir gatavi lietot militāru spēku, ja uzskatīs to par nepieciešamu.”