Vairāk nekā 1000 jauniešu Šveicē atzīti par nederīgiem obligātajam militārajam dienestam

Šveices Aizsardzības ministrija kopš 2011. gada arvien lielāku uzmanību pievērsa jauniesaukto pārbaudēm, līdz gada beigām atzīstot 400 jauniešu par pārāk nestabiliem vai neatbilstošiem citiem drošības kritērijiem, lai viņus iesauktu armijā.

Šādi nosacījumi palīdz garantēt, ka cilvēki, kas teorētiski varētu kļūt par draudu sabiedrībai, nesaņem militāro apmācību un ieroci.

Šīs pārbaudes tiek veiktas vairāku negadījumu, tai skaitā 2007. gada Cīrihes traģēdijas dēļ, kad kāds jauniesauktais autobusa pieturā nošāva nepazīstamu 16 gadus vecu meiteni.

Vairāki tūkstoši Šveices jauniešu katru gadu saņem pavēsti par obligāto dienestu un apgūst karavīra pamatkursu. 2013. gada 22. oktobrī šveicieši referendumā izlēma saglabāt obligāto dienestu, nevis pāriet uz profesionālu armiju. Obligātā militārā dienesta aizstāvji norāda, ka pilsoņu armija ir ne tikai militārs spēks, bet vienojošā saite starp tautu un armiju.

Kopš Aukstā kara beigām vairums Eiropas valstu ir pakāpeniski pārgājušas uz profesionālo armiju, un daudzi uzskata, ka arī Šveicei būtu jārīkojas līdzīgi.

Tomēr Šveices bruņotie spēki ir nacionālais lepnums, tādēļ jebkādi ierosinājumi par pārmaiņām parasti izsauc ļoti pretrunīgu reakciju.

Bruņotā neitralitāte raksturo Šveici jau divus gadsimtus, un kopš Otrā pasaules kara Šveices militārā politika paredz, ka karavīri, atgriežoties mājās no aktīvā dienesta, savus ieročus ņem līdzi, tādējādi atturot iespējamos uzbrucējus.