24. februārī Pērnavā, Igaunijā notika Igaunijas Neatkarības dienai veltīta militārā parāde, kurā piedalījās arī sabiedroto – Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Lielbritānijas un ASV – bruņoto spēku pārstāvji, ierindas priekšgalā nesot valsts karogus.
Valsts neatkarības 96. gadadienai veltītajā parādē piedalījās vairāk nekā 1400 karavīru un zemessargu, pārstāvot visus spēku veidus un militārās mācību iestādes, kā arī Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu darbinieki. Pirmo reizi tajā piedalījās arī obligātā militārā dienesta vienība ar bruņutransportieriem „Sisu XA-180”.
Parādi pieņēma Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Riho Terrass.
„Pirms deviņdesmit sešiem gadiem mūsu senčiem izdevās dibināt savu valsti, atrodoties starp divām liesmām. Notikumiem mutuļojot, padomju karaspēkam atkāpjoties un vāciešiem uzbrūkot, viņi meklēja un atrada iespēju piepildīt sapni – sapni par neatkarīgu Igauniju,” uzrunā parādes dalībniekiem sacīja Igaunijas aizsardzības spēku komandieris. „I Pasaules kara asinspirtī Igaunijā bija vieta, kuras iedzīvotāji izmantoja šo mainīgo situāciju un, notvēruši izdevību īstajā laikā un vietā, piepildīja sapni. Šī vieta bija Pērnava, kur tika pasludināta Neatkarības deklarācija.”
„Mēs visi zinām, ka mums savu neatkarību vajadzēja aizstāvēt ar ieročiem rokās. Tieši Brīvības cīņās veidojās mūsu aizsardzības spēki, tie piedzima un pieauga kopā ar mūsu valsti. Igaunijas aizsardzības spēki vienmēr ir bijusi tautas veidota armija,” atgādināja komandieris. „Tā pati ticība savai valstij, ar kuru studenti izcīnīja Neatkarības cīņu kaujas, nepieciešama mums arī šodien. Jauniešu izglītības līmenis un iesaistīšanās politiskajās aktivitātēs liecina, ka Igaunijai aug nākamie aizstāvji, kas nesīs mūsu valstij spožu nākotni.”
Komandieris uzsvēra, ka katrā ciematā, katrā mājā ir cilvēki, kas uztur dzīvu saikni starp armiju un civilo dzīvi. Tie ir obligātā dienesta karavīri un rezerves karavīri no Aizsardzības līgas, tie ir arī mūsu aktīvā dienesta karavīri un štāba darbinieki. „Rezerves karavīri līdzās obligātā dienesta karavīriem ir stiprākais militārās aizsardzības balsts,” sacīja komandieris.
„Pēc mēneša mēs svinēsim desmit gadus, kopš Igaunija pievienojusies NATO. Arī šodien ir skaidrs, ka tie draudi, kuru dēļ NATO tika izveidota, nav pilnībā zuduši un arī turpmāk Alianses galvenais uzdevums būs kolektīvā aizsardzība. Otrkārt, desmit gadu ilgais karš Afganistānā ir uzlabojis dalībvalstu savietojamību līdz izcilam līmenim, un šis līmenis ir jāsaglabā ar regulārām liela mēroga mācībām. Es uzskatu, ka ir nepieciešams mācībās trenēties, izmantojot 5. panta scenāriju,” teica komandieris, tāpat pieminot arī karadarbību Centrālāfrikā un Sīrijā un norādot, ka NATO un tās dalībvalstīm būs vēl daudzi izaicinājumi.
Parādi noslēdza militārās tehnikas demonstrējums, kurā bija redzami bruņutransportieri, pretgaisa lielgabali „ZU-23-2”, prettanku raķetes „Milan” un „Mapats” un 120 un 81 mm mīnmetēji. Parādes skatītāji varēja redzēt arī pārvietojamo radaru sistēmu „Gound Master”, trīs helikopterus „Robinson 44”, divas transporta lidmašīnas „An-2”, divas reaktīvās lidmašīnas „L-39 Albatros”, kā arī divas ASV kaujas lidmašīnas „F-15C”, ar kurām pašreiz tiek veikta NATO gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm.
Iznīcinātāji parādē iesaistījās gandrīz vai pēdējā brīdi, jo pirms tam veica kaujas lidojumu, lai virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem indentificētu neatpazītu gaisa kuģi – Krievijas bruņoto spēku militāro lidmašīnu „Il-20”, kura lidoja bez iepriekš iesniegta lidojuma plāna un ar izslēgtu automātisko atbildētāju.
No sirds apsveicam mūsu ziemeļu kaimiņus valsts Neatkarības 96. gadadienā!