No 20. līdz 21. februārim Atēnās, Grieķijā norisinājās Eiropas Savienības (ES) aizsardzības ministru neformālā sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Galvenie sarunu temati sanāksmē bija krīze Ukrainā, starptautiskās operācijas un Eiropas Padomes decembrī pieņemto lēmumu izpilde.
Runājot par situāciju Ukrainā, aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka situācija attīstās nekontrolēti un tālākai eskalācijai var būt neprognozējamas sekas. Ministri aicināja Ukrainas bruņotos spēkus un to vadību palikt neitrāliem šajā konfliktā un neiesaistīties sadursmēs ar protestētājiem.
„Mums jāaicina Ukrainas vadībai atcerēties jebkuras demokrātiskas valsts pamatprincipu, ka bruņotie spēku uzdevums ir aizstāvēt valsti pret ārējiem ienaidniekiem un tie nedrīkst tik izmantoti pret savas valsts pilsoņiem,” teica R.Vējonis.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka nepieciešams nekavējoties pārtraukt vardarbību un mudināja valdību nekādā gadījumā neizmantot militāru spēku. „Ja Ukrainas bruņotie spēki iesaistītos konfliktā pret mierīgajiem iedzīvotājiem, tas nepaliktu bez sekām Ukrainas un NATO attiecībās.
Vienīgais veids, kā risināt šo konfliktu, ir mierīgs dialogs un risinājumu meklēšana labākajās demokrātiskajās tradīcijās,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Tāpat sanāksmes laikā ministri apsprieda decembrī notikušās aizsardzības jautājumiem veltītās Eiropas Padomes pieņemtos lēmumus un to īstenošanu.
„Tā kā nākošā Eiropas Padome aizsardzības jautājumos plānota 2015. gadā - Latvijas prezidentūras laikā - Latvija ir ieinteresēta, lai šajā laikā tiek panākti konkrēti rezultāti. Tādēļ ir būtiski, lai turpmākajā darbā tiktu noteiktas skaidras prioritātes, kas sasniedzamas līdz nākošajam gadam,” uzsvēra R.Vējonis.
Ministrs norādīja, ka Eiropas Savienības kaujas grupu efektivitātes paaugstināšana ir viena no prioritātēm, tādēļ būtiski veicināt savstarpējo sadarbību starp Eiropas Savienības un NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, plānojot kopīgas mācības. Tāpat Latvijai ir būtiski, ka tiek attīstītas atbalsta programmas mazo un vidējo uzņēmumu dalībai militārās rūpniecības piegāžu ķēdēs.
Ministri apsprieda arī gaidāmo ES operāciju Centrālāfrikas Republikā, par ko pirms neilga laika ir lēmuši ES ārlietu ministri.
R. Vējonis šajā diskusijā atzina, ka Latvija apzinās situācijas nopietnību un pašlaik izvērtē savas iesaistes veidu un apjomu, kā arī sadarbības iespējas ar Ziemeļvalstīm un abām pārējām Baltijas valstīm. Tāpat viņš norādīja, ka uzkrātā pieredze militārajās misijās norāda uz nepieciešamību pēc ilgtermiņa stratēģijas iesaistei dažādos Āfrikas reģionos, lai visi ES rīcībā esošie instrumenti tiktu izmantoti savlaicīgi un efektīvi, atstājot militāros līdzekļus kā pēdējo iespēju.
Ministri uzklausīja arī ANO pārstāvju ziņojumu par humanitāro situāciju šajā Āfrikas valstī un akūto nepieciešamību nodrošināt humanitārās palīdzības nogādāšanu un novērst tālākās sadursmes.