Dānijā būtiski pieaudzis karavīru skaits ar iegūtu posttraumatiskā stresa sindromu

Šādu secinājumu izdarījusi Veselības ministrija, un par problēmu, kas saistīta ar iegūta posttraumatiskā stresa sindroma gadījumu skaita krasu pieaugumu, veselības nozares vadītāja nesen ir informējusi arī parlamenta Veselības komiteju, raksta laikraksts „The Copenhagen Post”.

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju Odenses universitātes slimnīcas psihiatriskā nodaļa sākotnēji paredzējusi katru gadu ārstēt 20 karavīrus ar iegūtu posttraumatisko stresa sindromu, bet pēc tam ir pārskatījusi savas prognozes, 2012.gadā ārstējot jau 56 karavīrus.

Arī Centrālais Jutlandes veselības reģions un Orhūsas Universitātes slimnīca ir konstatējusi skaita pieaugumu. Reģiona slimnīcā reģistrēti 43 ārstēšanas gadījumi, bet nevis 33, kā tika prognozēts iepriekš, bet Orhūsas slimnīcā ārstēti 36 karavīri, neskatoties uz to, ka tika lēsts, ka šajā slimnīcā tikai 15 karavīriem būs nepieciešama šāda palīdzība. Savukārt Karaliskajā hospitālī Kopenhāgenā pēdējo trīs gadu laikā šāda palīdzība ir sniegta no 80 līdz 85 karavīriem gadā.

Tādējādi Odenses un Orhūsas slimnīcai nācies par 86 procentiem palielināt savu kapacitāti. Neskatoties uz to, karavīriem, piemēram, Orhūsas slimnīcā rinda uz ārstēšanu jāgaida četrus mēnešus.

Veterānu organizācijas pārstāvis, kurš pēc dienesta Bosnijā pats ārstējies no iegūta posttraumatiskā stresa sindroma, laikrakstam atzinis, ka veterānu skaits, kuri vērsīsies pēc palīdzības, tikai pieaugs.„Pašlaik esam sākuši redzēt, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pēc palīdzības sāk vērsties Irākā dienējušie, un drīz viņiem pievienosies arī Afganistānā pabijušie puiši,”bnorādīja organizācijas pārstāvis, uzsverot, ka viņi turpinās nākt pēc palīdzības vēl desmit gadus vismaz.

Posttraumatiskā stresa sindroma jautājums ir iekļauts arī politiķu darba kārtībā, pēc tam, kad 2012. gada oktobrī veterāni devās gājienā uz parlamentu, šādi protestējot pret noteikumiem, kas prasa veterāniem sešu mēnešu laikā pēc atgriešanās no operācijas rajona iegūt apliecinājumu, ka viņi cieš no posttraumatiskā stresa sindroma, lai saņemtu attiecīgu kompensāciju.

Veterānu spiediena rezultātā valsts institūcija, kas atbildīga par gūto traumu izmeklēšanu, ir mainījusi noteikumus un no jauna sākusi izskatīt 250 lietas, kurās karavīriem ar operāciju rajonā iegūtām nopietnām psiholoģiskām problēmām kompensācija atteikta.

Savukārt Dānijas Aizsardzības ministrija nesen publiskotā pētījumā norādījusi, ka daudzi profesionālie karavīri savā veidā krāpjas psiholoģiskajos testos, kas domāti, lai pārbaudītu, vai viņi psiholoģiski atbilst dienestam starptautiskajās operācijās, raksta „The Copenhagen Post”.

Ministrija norāda, ka testi tika izveidoti, lai atsijātu karavīrus, kas nedrīkst būt aktīvajā dienestā, bet daudzi ir iemanījušies testēšanas laikā izvairīties no psiholoģisku problēmu atklāšanas.

Ziņojumā konstatēts, ka pastāv spēcīga korelācija starp testa rezultātiem, kuras nevar izskaidrot bez kāda veida sadarbības ar testa pieņēmējiem.

Ziņojumā izdarīts secinājums, ka karavīri faktiski ir vairāk ieinteresēti tikt nosūtīti uz ārvalstu operācijām, nekā tajā, ka atklājas viņu psiholoģiskās problēmas.

Bruņotie spēki jau ir paziņojuši, ka nākamajā gadā plāno ieviest jaunu testēšanas metodi.

Pirms kaujas operācijas noslēgšanas šajā vasarā kopš 2002. gada vairāk nekā 9500 Dānijas karavīru tika izvietoti Afganistānā, no kuriem 43 karavīri ir krituši, bet aptuveni 210 - ievainoti. Kopš 2007. gada psiholoģisku problēmu dēļ uz mājām tika nosūtīti aptuveni 75 karavīri.