Pašreizējā Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ir pietiekama, sacījis Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu, komentējot Latvijas prezidenta Andra Bērziņa piektdien intervijā pausto ideju, ka ar laiku varētu tikt izveidoti kopīgi Baltijas valstu bruņotie spēki, pirmdien vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.
"Pašreizējā aizsardzības struktūra, kāda tā mums ir, kad valstīm ir neatkarīgas armijas un mēs veidojam partnerības, ieskaitot, ja nepieciešams, izveidojot speciālās vienības starptautisko uzdevumu veikšanai, ir optimālākā no visām alternatīvām," sacīja ministrs.
Igaunijas parlamenta Nacionālās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Mati Raidma savukārt norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība tiek īstenota vairākos veidos, tomēr tas ir maz ticams, ka tiks izveidota kopīga organizācija Baltijas valstu apvienoto bruņoto spēku formā.
Igaunija valsts aizsardzībā iegulda proporcionāli vairāk nekā Latvija un Lietuva, atgādināja Reinsalu.
Runājot pusnopietni, matemātika šodien ir tāda, ka Igaunija aizsardzībā iegulda 2% no IKP, un Latvija un Lietuva kopā 2%.
Arī absolūtajos skaitļos - Igaunija finansē nacionālo aizsardzību vairāk nekā Latvija un Lietuva. Tā ir drošības problēma ne tikai Latvijai un Lietuvai, bet arī Igaunijai, skaidroja Reinsalu.
"Galu galā, ja mēs skatāmies uz militāro klātbūtni mūsu reģionā, tad arī Krievija pēdējo četru gadu laikā ir dubultojusi savu bruņojumu," sacīja ministrs.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš intervijā aģentūrai BNS pagājušās nedēļas nogalē sacīja, ka Baltijas valstīm, īstenojot viedās aizsardzības principu, vajadzētu pāriet jaunā kvalitātē, veidojot kopīgas bruņoto spēku struktūras un pamazām virzoties uz kopīgas armijas izveidi.
Viņš uzsvēra, ka tas jau zināmā mērā notiek militārās izglītības jomā. "Jāvirzās uz daudz ciešāku spēku konsolidāciju, jo katrs atsevišķi, it sevišķi jūras spēki, esam mazāk spēcīgi. Šis "viedās aizsardzības" koncepts ir jāvirza visās lietās uz priekšu," viņš teica.
Bērziņš norādīja, ka būtu gatavs atbalstīt arī domu par kopīgu Baltijas valstu bruņoto spēku izveidi.
"Kāpēc gan tos nevar veidot kopā? Kas tur slikts? Ja lidotāji var atlidot no vienalga kuras zemes un sargāt visu Baltijas gaisa telpu, tad kāpēc arī bruņoto spēku jomā nevar spēkus apvienot," retoriski vaicāja Latvijas prezidents, piebilstot, ka tieši šādu attīstības modeli nākotnē saskata visu triju valstu armijām.
"Domāju, ka Baltijas līmenī tas ievērojami stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Visu Baltijas valstu virsniekus apmāca kopā, un tas ir kolosāli. Līdz ar to viņiem ir viena izglītības kvalitāte un vienota izpratne par notiekošo. NATO pieeja jāliek kopā un jākoncentrē mūsu spēki daudz nopietnākās vienībās," viņš klāstīja, piebilstot, ka visām trim valstīm drīzāk ir nepieciešams liels skaits stipru karavīru, nevis liels skaits ģenerāļu.
"Ja ir visas šīs struktūras atsevišķi, tad katrā vēl ir atsevišķa hierarhija. Kāpēc tam tērēt naudu? Es uz šīm lietām skatos praktiski. Tas ir arī jautājums par mūsu attīstību nākotnē," viņš piebilda.