16. jūlijā sācies otrais pēkšņās kaujas gatavības pārbaudes posms, kurā iesaistītas Krievijas bruņoto spēku Austrumu un Centrālā kara apgabala, Tālās darbības un Transporta aviācijas, kā arī Klusā okeāna karaflotes vienības, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija.
Tās izplatītājā paziņojumā presei norādīts, ka kaujas gatavības pārbaudē jau ir notikušas taktiskās mācības ar kaujas šaušanu, sadarbojoties motorizēto kājnieku un desanta vienībām, kas no saviem pastāvīgajiem izvietojumiem negaidīti tika pārvietotas uz poligonu „Uspenovskij”, lai mācības maksimāli tuvinātu reālām kaujas situācijām tām pilnīgi nepazīstamā apvidū.
Šajās taktiskajās mācībās piedalījās 39. un 64.motorizēto kājnieku brigāde un 84.atsevišķā desanta brigāde, bet gaisa atbalstu tām nodrošināja 3.gaisa un pretgaisa aizsardzības pavēlniecības pakļautībā esošās frontes un armijas aviācijas vienības.
Kaujas lidmašīnu piloti apguva arī taktiskās iemaņas, kā zemā lidojumā nemanāmi piekļūt pretinieka sauszemes vienībām, lai kaujas apstākļos maksimāli izmantotu militārās aviācijas gaisa kuģu spējas laikā, kad aktīvi darbojas pretinieka pretgaisa aizsardzība, norādīts paziņojumā.
Klusā okeāna karaflotes kuģi turpināja darbību desanta grupas sastāvā, apgūstot formējuma pārapgādes un desantēšanas procedūras, kā arī veica kaujas šaušanu pa sauszemes un gaisa mērķiem.
Pēdējo divu dienu laikā Tālās darbības aviācija ir veikusi četrus lidojumus gar Krievijas valsts robežu rajonā virs Japānas un Ohotskas jūras. Vēl trīs bumbvedēji „Tu- 95ms” ir veikuši lidojumus Sahalīnas salas rajonā, kā arī Japānas jūras akvatorijā, lai, kā teikts izplatītajā paziņojumā, „norādītu kontrolmērķus Austrumu kara apgabala pretgaisa aizsardzības sistēmu pārbaudei”.
Savukārt uz 247.poligonu „Cugol”, kas atrodas Čitas apgabalā, pārvietotas un ir gatavas iesaistīties kaujas gatavības pārbaudē vairākas citas Krievijas bruņoto spēku vienības. No Novosibirskas apgabala uz poligonu „Cugol” ir pārvietotas 29., 36. un 41.armijas vienības.
Šīs vienības piedalīsies divpusējās operatīvi – taktiskajās mācībās, kurās kā mācību elementu iekļaus ūdens šķēršļu pārvarēšanu un taktisko gaisa desantēšanos, ko no lidmašīnām „Il-76” veiks 11.atseviškā desanta brigāde.
Divām desantnieku rotām, kas ar lidmašīnām poligonā tiks nogādātas no lidlauka Ulanudē, būs jādesantējas pretinieka aizmugurē, lai, izmantojot pārsteiguma efektu, motorizēto kājnieku un tanku vienībām nostiprinātu placdarmu, kurā tām forsēt ūdens šķērsli.
Paziņojumā presei uzsvērts, ka gaisa izlūkošanu un vienību kontroli mācībās veiks, izmantojot četras bezpilota lidmašīnas, kuru informācija reālā laikā nonāks ne tikai mācībās iesaistīto vienību komandpunktos, bet arī Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba komandpunktā.
Kopš kaujas gatavības pārbaudes sākšanas Transporta aviācija ir veikusi 200 lidojumus, pārvedot 10 tūkstošus karavīru, 482 tehnikas un apbruņojuma vienības, kā arī 920 tonnas dažādu materiāli tehnisko līdzekļu.
Šo uzdevumu veica 28 transporta lidmašīnas „Il-76” un aptuveni 50 ekipāžas, kas izvietotas Orenburgas, Taganrogas, Pleskavas un Tveras lidlaukos.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā norādīts, ka pēkšņajā kaujas gatavības pārbaudē līdz šim iesaistīti 160 tūkstoši karavīru, vairāk nekā 5000 kaujas tehnikas (tostarp tanku) vienību, 130 tālās, transporta un armijas aviācijas lidmašīnu, iznīcinātāju un bumbvedēju, kā arī 70 Jūras karaflotes kuģu.
Pārbaudi, kas negaidīti sākās 13. jūlijā, plānots pabeigt 20. jūlijā.
Kaujas gatavības pārbaudes galvenais mērķis ir pārliecināties, vai tajā iesaistītās vienības spēj veikt savus uzdevumus, kā arī novērtēt personālsastāva zināšanu līmeni, vienību un kaujas tehnikas gatavības un nodrošīnājuma līmeni, teikts paziņojumā, norādot, ka pārbaudē tiekot pārbaudīta arī vienību mobilitāte un to spējas veikt operatīvu pārvietošanos līdz 3000 kilometru attālumā, izmantojot dzelzeļa un jūras transportu, kā arī transporta aviāciju.
Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka „notiekošās darbības tiek veiktas stingri ievērojot iepriekš pieņemtās saistības attiecībā pret citām valstīm un nav vērstas pret jebkādu pušu interesēm”, starptautiskajā sabiedrībā tās tomēr izpelnījušās neviennozīmīgu vērtējumu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina rosinātā augstākā līmeņa kaujas gatavības pārbaude tiek vērtēta kā lielākās Krievijas militārās mācības kopš Padomju Savienības sabrukšanas.