Lietuvas valdība piešķir līdzekļus Saules kaujas memoriāla vietas iekārtošanai

Lietuvas valdība apstiprināja programmu, kas paredz iemūžināt lietuviešu un zemgaļu spēku uzvaru pār Zobenbrāļu ordeņa karaspēku 1236.gadā notikušajā Saules kaujā.

Valdība nolēma šogad piešķirt 122 000 latu Jonišķu rajonā iecerētā memoriāla veidošanas darbiem, naudu atvēlot no Privatizācijas fonda līdzekļiem.

22.septembrī apritēja 775 gadi kopš vēsturiskās kaujas. Lēmums par vērienīga memoriāla izveidi pusceļā starp Šauļiem un Jonišķiem tika pieņemts jau 2005.gadā, un šie darbi gan sākti, bet līdzekļu trūkuma dēļ ieceri joprojām nav izdevies īstenot. Tikko valdības piešķirtie līdzekļi paredzēti elektroinstalāciju ievilkšanai un drenāžas sistēmu izveidei, augsnes kārtas uzbēršanai, bruģa likšanai, dīķa rakšanai, autostāvvietas un piebraucamā ceļa izbūvei un apstādījumu veidošanai.

Šāda vēsturiska notikuma nav nedz Polijai, nedz Vācijai, nedz Krievijai, nedz Zviedrijai. 

Starptautiskajā 20. gadsimta historiogrāfijā tas tiek vērtēts kā pasaules mēroga notikums, jo ar vienu triecienu tika likvidēts viss Zobenbrāļu ordeņa militārais potenciāls,” izteicies vēsturnieks, monogrāfijas „Lietuvas uzvara Šauļu (Saules) kaujā. 1236.gads” autors Roms Batūra. „Eiropas vēsturē tāda notikuma nav bijis, bet baltu un Lietuvas vēsturē šī kauja 250 gadus garā aizstāvēšanās kara kontekstā bija viens no pirmajiem un pašiem svarīgākajiem triecieniem agresīvajiem viduslaiku karaspēkiem.”

Kā uzsvēris memoriāla iniciators - Lietuvas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Huberts Smiļģis -, Lietuvā nav pienācīgi iemūžināta nevienas vēsturiskas kaujas piemiņa, lai gan Saules kaujas atcerei divdesmit neatkarības gados pievērsta liela uzmanība - veikti arheoloģiskie izrakumi, izdota vēsturiska monogrāfija, tapis daiļliteratūras darbs un piemiņas medaļa un ik gadu tiek pieminēta kaujas gadadiena.

LETA