Bērziņš un Rasmusens: Latvija un NATO vienisprātis par galvenajiem Alianses dienaskārtības jautājumiem

Latvijas prezidents Andris Bērziņš 13.septembrī Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, lai pārrunātu Latvijai un NATO aliansei nozīmīgus sadarbības jautājumus, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Latvijas prezidents izteica pateicību NATO ģenerālsekretāram par viņa atbalstu NATO līguma 5.panta pasākumiem un atzīmēja turpmāko nepieciešamību pieņemt lēmumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas nākotni Baltijas valstīs. Patlaban spēkā esošā lēmuma darbība beigsies 2014.gadā un nākamā gada maijā Čikāgas NATO samitā tiks lemts par patrulēšanas laika pagarināšanu. NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka šāds lēmums tiešām tiks izvirzīts un arī izteica cerību, ka gaisa patrulēšanas termiņš tiks pagarināts.
 
Runājot par Latvijas ieguldījumu alianses drošībā, Latvijas prezidents uzsvēra, ka par spīti valsts aizsardzības izdevumu samazināšanai, Latvija tomēr spējusi ne tikai saglabāt ieguldījumu misijā Afganistānā, bet arī to kvalitatīvi uzlabot, nosūtot militārpersonas, kas veic Afganistānas drošības spēku apmācību. Arī NATO ģenerālsekretārs izteica pateicību par Latvijas dalību misijā Afganistānā krīzes apstākļos.

 
 
Tikšanās laikā tika pārrunāts Latvijas un NATO redzējums par vēlamo alianses attīstību, Čikāgas samita potenciālajiem lēmumiem un to ietekmi uz turpmāko alianses darbību. Viena no šī brīža iniciatīvām, ko izvirzījis un atbalsta NATO ģenerālsekretārs, ir „smart defence” iniciatīva, kas savā būtībā nozīmē vairāku dalībvalstu pūliņu apvienošanu kopīgu projektu īstenošanai un risinājumu meklēšanā, veicot pēc iespējas efektīvāku resursu izmantošanu. Šī iniciatīva ir saistīta arī ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi uz valstu aizsardzības budžetiem un paredz pēc iespējas efektīvāku aizsardzības resursu izmantošanu esošajā situācijā.
 
Uzsverot gaisa patrulēšanas misijas turpināšanas nepieciešamību Baltijas valstīs pēc 2014.gada, Latvijas prezidents atzīmēja, ka tā ir veiksmīgs „smart defence” piemērs, jo tas Baltijas valstīm ļauj attīstīt citas, kolektīvai aizsardzībai nozīmīgākas iespējas. Proti, 

NATO atzinīgi novērtē Latviju kā valsti, kura attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Afganistānas misijā piedalās ar salīdzinoši lielu karavīru kontingentu, šobrīd - 186 karavīriem.

Sarunā tika skarts jautājums par nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu, kur Latvija ir vadošā valsts. Piegādes līgums ar pārvadātājkompānijām ir atvērts ISAF valstīm, un tā ietvaros kravas tiek nogādātas no Rīgas ostas līdz Afganistānai, izmantojot dzelzceļu. Sarunas laikā tika atzīts, ka šis tranzītprojekts ir pierādījis savu rentabilitāti un Latvija ir ieinteresēta attīstīt arī reverso tranzītvirzienu – no Afganistānas uz Eiropas valstīm.

 
 
Pēc tikšanās preses konferencē Anderss Fogs Rasmusens pateicās Latvijai, ka tā krīzes laikā turpināja savu misiju Afganistānā un arī turpināja pildīt savus uzdevumus NATO ietvaros. Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka budžetu izdevumu daļas samazināšana aizsardzībai NATO valstīs viņu varētu darīt bažīgu. Viņš atzina, ka skaidri apzinās, ka budžetu palielināšana aizsardzībai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tuvākajos gados nav iespējama, taču vienlaikus „smart defence” pieeja būtu tas risinājums, kas šobrīd ir jāizmanto.
 
Preses konferencē Latvijas prezidents vēlreiz apliecināja to, ka sākoties ekonomiskajai izaugsmei, Latvija varētu pārskatīt savus izdevumus aizsardzības finansēšanai. Vienlaikus viņš apliecināja savu atbildību par to, lai lēmums par mandātu misijas pagarināšanai Afganistānā tiktu pieņemts atbilstoši ANO rezolūcijai un savlaicīgi, nekavējot misijas veiksmīgu darbību.

Foto: Valsts prezidenta kanceleja