ES apstiprina militāru operāciju Centrālāfrikas Republikā
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri 20.janvārī atbalstījuši karavīru nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku (CĀR), kur jau izvietoti Francijas un Āfrikas Savienības spēku karavīri, ziņo diplomātiskie avoti.
ES uz CĀR varētu nosūtīt līdz pat 1000 karavīriem, bet detalizēti militāri plāni vēl jāizstrādā.
Tā būs pirmā lielā ES militārā operācija pēdējo sešu gadu laikā.
ES amatpersonas vēl šonedēļ cer saņemt ANO Drošības padomes apstiprinājumu savai operācijai un plāno, ka ES karavīri varētu ierasties CĀR līdz februāra beigām.
ES karavīri tiks izvietoti CĀR galvaspilsētas Bangi apkaimē.
Kuras ES valstis piedalīsies šajā operācijā, pagaidām nav zināms.
Tomēr Lielbritānija un Vācija, kas līdz šim Francijas operācijai CĀR piedāvājušas loģistikas palīdzību, jau paziņojušas, ka negrasās nosūtīt karavīrus uz šo valsti. Arī Itālija paziņojusi, ka tās karavīri misijā nepiedalīsies.
Līdz šim gatavību nosūtīt karavīrus uz CĀR izteikusi Igaunija, kura gatava nosūtīt uz operāciju rajonu līdz pat 50 karavīru lielu kontingentu, un Lietuva, kura militārajā operācijā plāno piedalīties ar militāro transportlidmašīnu C-27 "Spartan" un līdz desmit karavīriem.
Šajā operācijā varētu piedalīties vairāki desmiti Latvijas armijas karavīru, taču par to būs jālemj jaunajai valdībai,
sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ministrs domā, ka Latvijas iesaiste CĀR būs mazāka nekā misijā Afganistānā, proti, uz šo Āfrikas valsti varētu nosūtīt vairākus desmitus bruņoto spēku karavīru.
"Es rēķinātos, ka tie varētu būt vairāki desmiti (karavīru). Lai precīzi zinātu Latvijas iesaisti šajā operācijā, vispirms ir jāzina, kāds ir militārais plānojums un vajadzības šajā misijā. Zinot, ka Lietuva un Igaunija konceptuāli piekritušas piedalīties šajā misijā, es neredzu politisku veidu, kā Latvija varētu nepiedalīties. Es domāju, ka tuvākā mēneša laikā pēc būtības mēs zināsim visas nepieciešamības, kas ir CĀR, un tas ļaus mums rīkoties," norādīja ministrs.
Latvija pagaidām nesūtīs karavīrus uz Centrālāfrikas Republiku,
tā Latvijas Radio apstiprināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Savukārt Slovēnija, Somija, Beļģija, Polija un Zviedrija apsver šādu iespēju, ziņo diplomāti.
Latvija pagaidām nesūtīs karavīrus uz Centrālāfrikas Republiku, tā Latvijas Radio apstiprināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tikmēr ES humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva pirmdien paziņojusi, ka starptautiskie donori šogad piešķirs 500 miljonus dolāru (aptuveni 370 miljonus eiro) palīdzībai CĀR, kuru mēnešiem ilgi plosījusi vardarbība.
Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.
Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.
Viņu par prezidentu, kaut arī negribīgi, atzina arī citi Āfrikas līderi apmaiņā pret solījumu, ka valstī notiks atgriešanās pie demokrātijas.
Džotodija oficiāli izformēja grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.
Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija Centrālāfrikas Republikā izvietoja 1600 karavīrus, savukārt Āfrikas Savienība - 4000 karavīru.
Starptautiskā militārā operācija Centrālāfrikas Republikā tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.
LETA--AFP/REUTERS, BNS, lsm.lv