NATO simulācijas spēlē Baltijas un Krievijas jaunieši diskutē par aktuālajiem drošības jautājumiem

13.jūnijā Latvijas Kara muzejā norisinājās NATO samita simulācijas spēle Baltijas valstu un Krievijas jaunajiem līderiem.

28 NATO dalībvalstu delegāciju lomās iejutās 56 jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, bet NATO ģenerālsekretāra lomu uzņēmās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Šāda NATO simulācijas spēle ar reģiona valstu jauniešu piedalīšanos Latvijā notika pirmo reizi. Kā pastāstīja pasākuma rīkotājs, Latvijas Transatlantiskā organizācijas (LATO) ģenerālsekretārs Sandis Šrāders, trīs gadus LATO šādu spēli bija rīkojusi Latvijas jauniešiem, taču ar laiku nonākuši pie secinājuma, ka ir arī virkne kopīgu reģionālu izaicinājumu, par kuriem diskutēt ar Baltijas jūras reģiona valstīm. “Kā pierādīja spēles norise, jauniešiem ir svarīgi darboties starptautiskā vidē un apspriest Baltijas jūras reģionam nozīmīgus drošības jautājumus”, norāda Šrāders.

Šogad spēlē īpaša uzmanība tika pievērsta NATO partnerības politikai, Afganistānai pēc 2014.gada, kā arī NATO aizsardzības spēju pilnveidošanai. Jaunieši diskutēja par tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, aizsardzības resursu apvienošana, jaunie izaicinājumi, tostarp, vides pārmaiņas, drošības situācija Afganistānā pēc ISAF operācijas noslēgšanās, NATO politika attiecībā uz partneriem, jaunu kandidātvalstu uzņemšana, kā arī citiem jautājumiem.

Par sešām labākajām simulācijas spēles komandām tika atzīta Francija, Itālija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Dānija, kuru pārstāvji jūlija vidū dosies izglītojošā braucienā uz NATO galveno mītni Briselē.

„Samita” noslēgumā tā vadītājs J.Sārts augstu novērtēja, cik dziļa ir jauniešu izpratne un cik nopietni tie pievērsušies drošības jautājumu apspriešanai. “Es domāju, tā jums bija interesanta pieredze un daudzi no jums guva ieskatu, kā tas ir, kad daudzas valstis sēžas pie viena galda un katrai no tām ir sava nostāja. Lai gan lēmuma pieņemšana NATO iekšienē notiek ilgās diskusijās un nereti aizņem ļoti daudz laika, Alianses stiprā puse ir tā, ka līdz ko šī vienošanās ir panākta, tā ir kopīga vienošanās, kopīgas saistības, ko tās dalībvalstis arī pilda.”

NATO samita simulācijas spēles mērķis ir sniegt izpratni jauniešiem par NATO lēmumu pieņemšanas procesu, institucionālo darbību, kā arī iepazīstināt ar aktualitātēm un izaicinājumiem drošības un ārpolitikas jautājumos. Spēles dalībnieki ir studenti, jaunie profesionāļi no valsts un nevalstiskā sektora, kā arī topošie diplomāti vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Spēli organizēja LATO sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. To atbalstīja Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija un NATO Publiskās diplomātijas nodaļa.

Ko par simulācijas spēli domā paši dalībnieki?

Otto (Latvija, studē tiesības un diplomātiju Rīgas Juridiskajā augstskolā), spēlē pārstāvēja Turciju
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi piedaloties dažādos LATO pasākumos, nolēmu pieteikties arī uz šo spēli, jo tas ir saistoši gan mācībām, gan arī paša interesei. Manuprāt, spēle ir ļoti brīnišķīgs veids, kā apgūt zināšanas, jo tas nav tikai tīri lasīt teoriju, avīžu rakstus vai pētījumus, bet arī diskutēt, runāties, sekot līdzi. Tās zināšanas, ko es ieguvu šeit pāris stundās, ir vērtīgākas un praktiskākas, nekā, ja es pats par šiem jautājumiem izlasītu un no tā veidotu savu viedokli. Vēlētos nonākt arī īstā NATO samitā, jo tā ir iespēja satikt cilvēkus no dažādām valstīm, gan arī praktiski runāt par detaļām. Apspriežot jautājumus par drošību vai militārajām spējām varbūt nevar atļauties tik daudz retorikas vai runāt bez pamata, jo tie ir jautājumi par drošību, cilvēku dzīvībām, par valsts interesēm.

Ilsurs (Krievija, studē doktorantūrā Kazaņas Federālajā universitātē), spēlē pārstāvēja Albāniju
Esmu pārliecināts, ka šādas spēles jauniem līderiem, kuri interesējas par starptautiskajām attiecībām, palīdz labāk saprast situāciju un neticēt visai informācijai, kas parādās internetā vai masu medijos, tā palīdz analizēt jautājumus pašiem, formulēt viedokļus. Ja šāda tipa jaunie līderi nākotnē kļūs par politiķiem, būs daudz vieglāk veidot sadarbību dažādos jautājumos, pat ar tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna vai Sīrija. Tā ir lieliska iespēja iegūt jaunus draugus un objektīvu informāciju. Šādas spēles ir ļoti vajadzīgas, tās ir pozitīvas, un tām ir sava vieta jaunās paaudzes izglītošanā. 

Elena (Lietuva, studē politikas zinātni Glāzgovas universitātē), spēlē pārstāvēja Kanādu
Tā kā nākotnē vēlos strādāt kādā no starptautiskajām, daudznacionālajām institūcijām, esmu ļoti ieinteresēta organizācijā, kurā valstis savstarpēji sadarbojas. Piedalīšanās spēlē bija ļoti noderīga, jo guvu iespaidu, kā strādā NATO, redzēt kā tas realitātē notiek. Jāsaka, ka man bija interesanti strādāt šādā vidē. Man noteikti būtu interese piedalīties arī īstā NATO samitā vai kādā citā līdzīgā sanāksmē.

Patriks (Igaunija, maģistra studijas starptautiskajās attiecībās Barselonas universitātē), spēlē pārstāvēja Franciju
Par NATO samita simulācijas spēli uzzināju no paziņām un nolēmu piedalīties, jo tas izklausījās pēc lieliska pasākuma, kur iegūt pieredzi, turklāt nekad iepriekš šādā simulācijas spēlē nebiju piedalījies. Lai gan es savās maģistra studijās specializējos starptautiskās drošības jautājumos, mums nav bijusi iespēja gūt ieskatu birokrātiskajās procedūrās starptautiskās organizācijās. Šī spēle man deva labu ieskatu, kā NATO patiesībā strādā. Savu karjeru nākotnē ceru saistīt ar Igaunijas Ārlietu ministriju vai ES Ārējo attiecību dienestu, ceru darboties drošības jomā vai arī citās ar starptautiskajām attiecībām saistītās jomās.