Piebalgs gandarīts par ES palīdzību Mali
Eiropas Savienība (ES), sniedzot 50 miljonus eiro (35 miljonus latu) lielu palīdzību afrikāņu vadītajai Mali starptautiskā atbalsta misijai (AFISMA), paudusi spēcīgu atbalstu Mali vienotībai un teritoriālajai integritātei, trešdien norādīja ES attīstības komisārs Andris Piebalgs, vienlaikus paužot gandarījumu par ES pūliņiem konfliktu plosītajā Centrālāfrikas valstī.
"Mali pēdējo mēnešu laikā ir pieredzējusi savas vistumšākās stundas," trešdien blogā raksta komisārs. "Neseno notikumu attīstības rezultātā drošība, demokrātija un stabilitāte tur tika apdraudēta, un es esmu priecīgs par ES ieguldījumu to atbalstam."
Pateicoties atvēlētajai palīdzībai, ES militārās struktūras, ar mērķi palielināt AFISMA loģistikas jaudas, ir izveidojušas informācijas analīzes centru.
Tomēr palīdzības finanses sedz arī nemilitāros tēriņus, piemēram, Mali izvietoto karavīru medicīniskās aprūpes izmaksas, dienas naudas un transporta izdevumus, norāda komisārs.
"Paralēli tam mēs gatavojam jaunas programmas, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem, kurus šī krīze ir smagi skārusi, kā arī lai palīdzētu Mali valdības centieniem bez kavēšanās atjaunot demokrātiju," uzsver Piebalgs.
Viņš arī pauž cerību, ka ES varēs atjaunot sadarbību ar Mali attīstības palīdzības projektu ietvaros un "turpināt mūsu darbu, lai tās iedzīvotājiem nodrošinātu pieejamību pamatpakalpojumiem - veselības aprūpei, izglītībai un ūdenim".
"Šim mērķim var tikt mobilizēti 250 miljoni eiro", spriež Piebalgs, norādot, ka tas būtu papildu finansējums jau pastāvošajām programmām, kas cita starpā "palīdz stiprināt pilsonisko sabiedrību, stiprināt nodrošinājumu ar pārtiku un uzlabot dzeramā ūdens apgādi".
Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.
Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.
Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.
Likuma pārkāpēji tika sisti, nomētāti ar akmeņiem vai arī sodīti ar nāvi.
Kaujinieki arī aizliedza mūziku un televīziju, sievietēm lika valkāt galvas lakatus, bet Tombuktu iznīcināja senas reliģiskas svētvietas, kas atradās Pasaules mantojuma sarakstā.
Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".
Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija. Sākotnēji franču kara aviācija īstenoja uzlidojumus islāmistu pozīcijām, bet tagad franču karavīri kopā ar Mali armiju piedalās arī sauszemes operācijās.
Franču un maliešu karaspēkam izdevies islāmistiem atkarot visus lielākos centrus, un tagad nemiernieku karotāji patvērušies Mali ziemeļdaļas kalnos.
LETA