Palomeross: Politiķiem vairāk jāatbalsta resursu apvienošana

Lai arī transatlantiskā sabiedrība resursu apvienošanas iniciatīvu vērtē kā nozīmīgu, ASV nevēlas tai piešķirt pārāk lielu lomu. Savukārt Krievija – gluži pretēji – labprāt vēlas izmantot iespējas turpmākai sadarbībai. Eiropa šajā jautājumā joprojām nav elastīga.

Minhenes drošības konferences laikā diskusijā par resursu apvienošanas iniciatīvu savā veiksmīgajā pieredzē dalījās Holandes aizsardzības ministre Žanīna Henisa Plaskerta, kura pieļāva, ka Eiropas politiķiem trūkst motivācijas resursu apvienošanas dēļ atteikties no nacionālās suverenitātes. „Tie nav armijas pārstāvji, kas kavē resursu apvienošanas īstenošanu, bet gan politiķi,” uzsvēra Henisa Plaskerta. Viņa sacīja, ka, iespējams, nepieciešams palielināt budžetu Eiropas Aizsardzība aģentūrai, kas atbildīga par resursu apvienošanas projektu attīstību. Beļģija un Nīderlande ir militārās integrācijas pionieri Eiropā. Abām valstīm ir apvienota Jūras spēku pavēlniecība, kā arī kopīgi veikti iepirkumi ekipējuma iegādei.

Ģenerālis Žans Pols Palomeross, NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības komandieris acī aicināja attīstīt resursu apvienošanas iniciatīvu. „Straujās pārmaiņas operacionālajos izaicinājumos liek bruņotajiem spēkiem kļūt arvien elastīgākiem, un to vairs nav iespējams sasniegt, balstoties tikai uz nacionālajām iespējām,” sacīja ģenerālis. „Politiķiem ir laiks rīkoties.” NATO līmenī jau ir izstrādāti 25 resursu apvienošanas projekti, kas gaida tikai politisko atbalstu.

Spēju un tehnoloģiju apvienošana ir stratēģisks lēmums aizsardzības jomas attīstībai, bet tas nedrīkst kļūt par attaisnojumu aizsardzības budžeta samazinājumam,” sacīja ģenerālis Ž.P.Palomeross.

Savukārt ASV valsts sekretāra vietnieks Eštons Kārters pārsteidzoši skarbi noraidīja resursu apvienošanu Rietumu sabiedroto vidū. Lai gan operācijā  Afganistānā resursu apvienošana tiek izmantota militāro spēju uzturēšanā, ASV uzsver, ka jaunu militāro tehnoloģiju izstrādē un iegādē vēlas investēt savās ražotnēs, saglabājot militārās rūpnīcas finansiāli veiksmīgas. „Lai gan mēs nevarēsim vienmēr cīnīties vieni, mēs tomēr vēlamies turpināt ražot savu ekipējumu,” Kārters sacīja, norādot, ka militārā industrija ir nozīmīgs elements nacionālajā drošības stratēģijā.

Arī no Eiropas viedokļa nozīmīgi ir ekonomiskās politikas jautājumi. Bernhards Gerverts no  Vācijas aizsardzības  risinājumu uzņēmuma „Cassidian” uzsvēra, ka Eiropas aizsardzības jomas industrija, salīdzinājumā ar savām konkurentēm starptautiskajā tirgū, var ciest lielus zaudējumus aizsardzības budžetu samazinājuma dēļ. To varētu kompensēt resursu apvienošana un kopīga līdzekļu piešķiršana izpētes un attīstības programmām. Pagaidām šādu plānu neparedz ne politiskās nostādnes, ne vienota doktrīna.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs uzsvēra, ka Krievija jāiekļauj kopējās drošības plānu veidošanā un īstenošanā, jo draudi visā pasaulē ir vienādi. Viņš ielūdza NATO valstu aizsardzības ministrus uz konferenci Maskavā.