NATO ģenerālsekretārs aicina Lietuvu palielināt aizsardzības budžetu
1.februārī oficiālā vizītē Lietuvā ierādās NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kā arī ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Butkeviču, ārlietu ministru Linu Linkeviču, aizsardzības ministru Juozu Oleku un Seima vadības pārstāvjiem.
Rasmusens apmeklēja arī aviācijas bāzi Šauļos, kur izvietoti NATO gaisa patrulēšanas operācijā iesaistītās lidmašīnas.
NATO ģenerālsekretārs aicināja Lietuvu izpildīt savas saistības pret aliansi un palielināt aizsardzības budžetu. "Lietuva ir atzinusi nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus, un es aicinu jūs izpildīt šīs nozīmīgās saistības," Rasmusens teica preses konferencē Viļņā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
NATO ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka ekonomikas krīzes laikā alianses dalībvalstīm būtu izdevīgi iegādāties bruņojumu kopīgi, ja to nespēj izdarīt atsevišķi.
Baltijas valstīm pašām ir jāvienojas, kā īstenot NATO patrulēšanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpā, un NATO neiesaistīsies Lietuvas un Igaunijas diskusijā par to, vai vajadzētu rotācijas kārtībā mainīt NATO iznīcinātāju bāzes vietu, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fo Rasmusens. "NATO tajā neiejaucas. Baltijas valstīm pašām ir jālemj, kā organizēt šo gaisa patrulēšanas operācijas daļu," teica Rasmusens.
"Dalībvalstis ir apņēmušās veikt gaisa patrulēšanu rotācijas kārtībā, pērn maijā Čikāgā tika pieņemts nozīmīgs lēmums turpināt šo gaisa patrulēšanu. Mēs novērtējam, ka Baltijas valstis ir piedāvājušas palielināt uzņēmējvalstu atbalstu gaisa patrulēšanas operācijai, bet tas, kā tā tiek organizēta vietējā līmenī, jālemj Baltijas valstīm savā starpā," klāstīja NATO ģenerālsekretārs.
NATO neuzskata Krieviju par draudu, un arī alianse nerada draudus Maskavai, tomēr NATO ir visi nepieciešamie plāni, lai aizsargātu savas dalībvalstis, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Viņš teica, ka viņa rīcībā nav sīkas informācijas par Krievijas un Baltkrievijas plānotajām militārajām mācībām "Zapad 2013", tomēr viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīs un Polijā plānotās mācības nav vērstas pret trešajām valstīm.
"Mēs neuzskatām Krieviju par draudu NATO, un NATO noteikti nav drauds Krievijai, bet, protams, mums ir gatavi visi nepieciešamie NATO dalībvalstu drošības un aizsardzības plāni. Ja runājam par mācībām, tad galvenais ir demonstrēt pilnīgu caurredzamību," preses konferencē Viļņā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka alianse nepiedalīsies militārajā operācijā Mali, tomēr uzteica alianses dalībvalstis, kas izlēmušas iesaistīties Francijas vadītajā misijā.
"NATO kā tāda operācijā Mali nav iesaistījusies, un es neredzu, ka NATO kopumā ir loma Mali" konflikta risināšanā, teica Rasmusens.
Tomēr viņš atzinīgi vērtēja Francijas rīcību, iesaistoties konflikta risināšanā, nodēvējot to par ātru un efektīvu un sakot, ka tā ir ārkārtīgi svarīga, lai apturētu teroristiskos grupējumus šajā Āfrikas valstī.
"Apsveicu un arī augstu vērtēju, ka atsevišķas NATO dalībvalstis ir nolēmušas atbalstīt Franciju šajā ļoti nozīmīgajā misijā. Tomēr ANO Drošības padome ir nolēmusi, ka stabilizācija ir jāvada Āfrikas spēkiem, tādēļ es neredzu NATO lomu," pavēstīja Rasmusens.