Rasmusens uzsver sadarbības un aizsardzības budžeta palielināšanas nozīmi
31.janvārī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens nāca klajā ar ikgadējo ziņojumu.
Sākoties jaunajam gadam, NATO ir izvietojusi „Patriot” bateriju Turcijā, lai aizsargātu tās iedzīvotājus un teritoriju un palīdzētu mazināt krīzes eskalāciju uz dienvidaustrumu robežas. Decembrī mēs pieņēmām lēmumu palielināt Turcijas Gaisa spēku spējas. Šāds lēmums tika pieņemts, lai parādītu NATO solidaritāti un stingro apņemšanos gādāt par sabiedroto drošību.
2012.gadā bija vērojami vairāki Alianses solidaritātes demonstrēšanas piemēri. Čikāgas samitā mēs apliecinājām savu atbalstu drošas un demokrātiskas Afganistānas izveidei. Vienojāmies, ka esošā operācija Afganistānā noslēgsies 2014.gadā, kad afgāņi paši uzņemsies atbildību par drošību savā valstī, un pēc tam mūsu iesaiste mainīsies. Mēs jau plānojam jaunu NATO vadītu operāciju, kuras uzdevumi, sākot no 2015.gada, būs apmācīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus.
Samitā mēs augstākajā līmenī iesaistījām arī mūsu partnerus. Mēs vēlreiz apliecinājām, ka NATO durvis ir atvērtas tām valstīm, kas vēlas un ir spējīgas uzņemties dalībvalstu atbildību un pienākumus, kā arī apsolījām vēl ciešāk sadarboties ar partnervalstīm visā pasaulē.
Čikāgā tika nosprausts mērķis veidot tādus spēkus, kam būtu lielākas spējas un savietojamība – mēs tos nosaucām „NATO spēki 2020”. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, mēs vienojāmies par divām iniciatīvām – viedo aizsardzību un spēku sadarbību.
Viedā aizsardzība ļauj sabiedrotajiem nodrošināt svarīgākās aizsardzības spējas. Šobrīd tiek attīstītas vairāk nekā 20 starptautiskās spējas – sākot no gaisa telpas novērošanas līdz precīzi vadāmajai munīcijai. Eiropas sabiedrotie iesaistās visos šajos projektos un vada trīs ceturtdaļas no tiem, un viena trešā daļa no šiem projektiem ir iniciatīvas, kurās piedalās tikai Eiropas valstis.
Spēku sadarbības iniciatīva palīdzēs NATO un partnervalstīm saglabāt pieredzi, kas iegūta, divas desmitgades piedaloties starptautiskajās operācijās, palielinot NATO vadīto apmācību un vingrinājumu skaitu, ieskaitot NATO Reaģēšanas spēku stiprināšanu. Šis ziņojums parāda, ka lielākā daļa sabiedroto ir ievērojami uzlabojusi bruņo spēku izvietošanu un apgādi operāciju rajonos. Šīs spējas būs nozīmīgas arī pēc tam kad 2014.gadā beigsies pašreizējā operācija Afganistānā.
2012.gadā mēs stiprinājām transatlantisko sadarbību, pierādot savu uzticību kopīgajām vērtībām, kā arī kalām plānus, lai nodrošinātu stabilu un mierīgu nākotni sabiedrotajiem un mūsu partneriem.
2013.gadā mums jāturpina šādā pat veidā izrādīt savu solidaritāti, savstarpējo uzticību un tālredzību, saglabājot spēku un veiksmi.
Šis ikgadējais ziņojums parāda, ka, par spīti ekonomiskajai krīzei, alianse ir palikusi pasaulē nozīmīgākais militārais spēks. NATO valstu aizsardzības budžets kopā sastāda vairāk nekā pusi no aizsardzības izdevumiem visā pasaulē. Diemžēl izdevumi aizsardzībai pašu sabiedroto vidū ir ļoti nevienlīdzīgi – ne tikai, salīdzinot Ziemeļameriku un Eiropu, bet arī Eiropas valstu starpā. Pēdējo gadu laikā izdevumi aizsardzības jomā ir samazinājušies, bet jauno, augošo militāro spēku izdevumi ir pieauguši.
Ja šādi turpināsies, turpmākajos gados var rasties plaisa aizsardzības finansējumā starp dažādām valstīm, kas apdraudētu NATO militārās spējas un politisko uzticamību.
Pirmkārt, pastāv risks palielināt plaisu starp Eiropas valstīm. Kamēr daži sabiedrotie turpinās iegādāties modernu ekipējumu un attīstīt jaunas spējas, citi to nespēs samazinātā finansējuma dēļ. Tas ierobežos Eiropas sabiedroto spējas efektīgi sadarboties starptautisku krīžu situācijās.
Otrkārt, var palielināties arī transatlantiskā plaisa. Ja izdevumi aizsardzības jomā netiks palielināti, NATO Eiropas sabiedrotajiem būs sarežģītāk sadarboties ar Ziemeļamerikas sabiedrotajiem. Tādējādi mēs riskētu samazināt politisko atbalstu aliansei ASV.
Treškārt, augošo militāro spēku jaunās spējas var panākt, ka viņu ietekme uz globālajiem notikumiem ir lielāka nekā mūsu.
Protams, investīcijas aizsardzības jomā neatrisinās ekonomiskās problēmas. Bet, pārbāl ilgi un daudz samazinot izdevumus aizsardzībai, mēs riskējam pasliktināt ekonomiku. Neproporcionāli samazinājumi aizsardzības budžetam ne tikai vājina mūsu bruņotos spēkus, bet arī industrijas, kas tos apgādā. Šādi ne tikai samazinātos ražošana un darbavietu skaits, bet arī vājinātos bruņotie spēki, īpaši Eiropā.
Valdībai jāpielāgojas ekonomiskās krīzes radītajiem nosacījumiem, un aizsardzības budžets šajā jomā, protams, nevar būt imūns. Tomēr drošības izaicinājumi 21.gadsimtā – terorisms, pirātisms, kiberuzbrukumi, nestabila politiskā situācija daudzās valstīs – nekur nepazudīs, kamēr mēs cīnīsimies ar ekonomiskajiem šķēršļiem. Lai gan ir zināms pamats teicienam, ka ir zināma cena, ko esam gatavi maksāt par drošību, man jāatgādina, ka maksa par nedrošību var izrādīties vēl augstāka.
Lēmumi, ko mēs pieņemsim šodien, ietekmēs mūsu bērnu un mazbērnu drošību.
Stingrā vara (hard power) ir un paliks nozīmīga, ja vēlamies garantēt savu valstu iedzīvotāju drošību un saglabāt globālo ietekmi. Mums pēc iespējas labāk jāizmanto mūsu rīcībā esošie resursi, jāmeklē starptautiski risinājumi, lai samazinātu izmaksas un palielinātu spējas. Un, tiklīdz ekonomiskā situācija uzlabosies, dalībvalstīs atkal jāpalielina aizsardzības budžeti.
Jau vairāk nekā 60 gadus Ziemeļamerika un Eiropa ir sadarbojušās, sargājot mūsu brīvību, drošību un labklājību. Abu kontinentu solidaritāte, ko iemieso NATO, ir novedusi pie miera un stabilitātes. Tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst, cik nozīmīgas ir mūsu vērtības, institūcijas un dzīvesveids, cik nozīmīga ir aizsardzība.
2012.gadā sabiedrotie mani uz vēl vienu gadu ievēlēja NATO ģenerālsekretāra amatā, pagarinot termiņu līdz 2014.gada jūlijam. Līdz pat šim brīdim es esmu apņēmies visur paust ziņu, ka aizsardzībai ir liela nozīme, un NATO ir liela nozīme. Manai paaudzei ir laimējies uzaugt brīvā un drošā Eiropā. Kopā mums jādara viss, lai arī nākamās paaudzes abpus Atlantijas okeānam varētu baudīt šīs priekšrocības.
nato.int