ES spēki Mali kaujās neiesaistīsies, Latvija pievienojas kopīgajai pozīcijai

Eiropas Savienības (ES) spēki Mali neiesaistīsies kaujas operācijās, tomēr pēdējo notikumu iespaidā karavīru izvietošana tiks pasteidzināta, pirmdien paziņojis ES augstākās ārlietu un drošības politikas jautājumu pārstāves Ketrinas Eštones pārstāvis Maikls Manns.

Latvija pievienojas kopīgajai ES pozīcijai par situācijas attīstību Mali, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka Latvija šī reģiona jautājumos vienmēr atbalsta un pievienojas kopīgajai ES pozīcijai un par situāciju Mali jau iepriekš spriests bloka ārlietu ministru vidū. «Ja situācija atkārojas, tad militāra spēka lietošana Mali valdības apmācībai vai atbalstam ir pamatota,» sacīja ārlietu ministrs, paužot ticību, ka patlaban Francijas valdības spertie soļi ir pareizi.  

ES līderi decembrī vienojās nosūtīt uz Mali aptuveni 250 militāros ekspertus, lai palīdzētu apmācīt Mali armiju.

Ekspertus pavadīs aizsardzības spēki un citi darbinieki. Kopumā uz Mali tiks nosūtīti 400 līdz 500 karavīru.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets ir paudis gatavību ES apmācības misijā iesaistīt vairākus Igaunijas Aizsardzības spēku virsniekus, kas varētu darboties misijas štābā.

Domājams, ka ES spēku misija Mali varētu sākt darbu jau februārī.

"Apmācības misijai joprojām ir jēga," norādīja Manns, piebilstot, ka pašreizējā situācijā tāda nepieciešama vēl jo vairāk.

Eštone pagājušajā nedēļā aicināja pasteigties ar misijas sagatavošanas darbiem, un kāds diplomāts aģentūrai AFP apliecināja, ka Brisele cer uz misijas izvietošanu Mali jau februāra sākumā.

Plānots, ka ES ministri dos misijai zaļo gaismu 22.janvārī.

Manns arī norādīja, ka ES ir gatava apsvērt finansiālas palīdzības sniegšanu ANO akceptētajai Āfrikas valstu vadīto starptautisko spēku misijai Mali.

LETA--AFP