Kājnieku skolai - 20

11.novembris ir nozīmīga diena visiem Latvijas karavīriem, taču Kājnieku skolai tas ir vēl viens iemesls svinībām – tieši pirms 20 gadiem šajā dienā Alūksnē tika dibināts Mobilo strēlnieku bataljons, tobrīd kļūstot par pirmo regulāro armijas vienību Latvijas austrumu daļā. Šobrīd jauniesauktie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri tur veic pamata apmācību, savukārt speciālisti – dažādus kvalifikācijas celšanas kursus. Pastāstīt par Kājnieku skolas uzdevumiem un līdz šim sasniegto aicinājām skolas komandieri, pulkvežleitnantu Agri Jermacānu.

Sargs.lv: Kāds ir Kājnieku skolas mērķis, uzdevumi?

Kājnieku skolas galvenais uzdevums ir jauniesaucamo karavīru pamata apmācība atbilstoši NBS ikgadējam rekrutēšanas plānam. Paralēli šeit var apgūt zināšanas arī individuālās apmācības kursos NBS karavīru kvalifikācijas paaugstināšanai šādās jomās: vieglo un smago ložmetējnieku apmācība; pirmās palīdzības apmācība, kas ir sadalīta trīs līmeņu programmās; militāro autovadītāju kvalifikācijas celšanas kursi „B”, „C” kategorijās un HMMWW (jeb tā saukto „Hammeru”) autovadītāju apmācība; ziemas izdzīvošanas kurss, kas gan pēdējo divu gadu laikā nav realizēts. Pēc nepieciešamības, sadarbībā ar MVP štābu, tiek strādāts arī pie jaunu individuālās apmācības programmu ieviešanas.

Sargs.lv: Kā skolas uzdevumi ir mainījušies kopš tās izveides?

Līdz 1998.gadam tāpat kā citas NBS vienības, tolaik vēl Mobilo strēlnieku bataljons – MSB uzņēma obligātā dienesta karavīrus un nodrošināja viņu apmācību visa iesaukuma laikā. Jau 1998.gadā MSB saņēma uzdevumu veikt obligātā militārā dienesta karavīru pamata apmācību pirms nosūtīšanas dienestam arī citās NBS vienībās. Līdz 2006.gadam MSB apmācīja vairāk nekā 9 tūkstošus obligātā militārā dienesta karavīru. Pēc reorganizācijas un Kājnieku skolas nosaukuma saņemšanas vienības darbības loks ir tikai paplašinājies – ir nākuši klāt kvalifikācijas celšanas kursi. Sadarbībā ar Sauszemes spēkiem ir apmācīti un kvalifikāciju ieguvuši instruktori zemstobra un 40mm granātšāvēju kursos. Sniedzam arī bāzes atbalstu citām NBS vienībām, kas izvēlas apmācību veikt ārpus savām ierastajām atrašanās vietām. Kā piemēru varu minēt Jūras spēku mācību centru, kas izmanto mūsu izdevīgo atrašanās vietu Latvijas ziemeļos, lai šeit veiktu zemledus iegremdēšanās kursus. Bāzes kapacitāte – kazarmas, mācību telpas un ēdināšanas iespējas – ļauj būt atvērtiem citām vienībām, taču ņemot vērā visai ierobežotos mācību laukus, katrs pieprasījums tiek saskaņots ar Kājnieku skolas apmācību programmām un laikiem. Vēl jāpiebilst, ka mainoties nosaukumiem, ir mainījusies arī vienības identitāte, jaunajam nosaukumam un uzdevumiem pielāgota arī vienības simbolika. Šis process noslēdzās tikai šogad, kad vasarā tika iesvētīts Kājnieku skolas karogs ar vienības devīzi – „Drosme, disciplīna, uzvara”.

Sargs.lv: Cik ilgs ir pamata apmācību kurss un ko tajā apgūst? 

Karavīra pamata apmācības kurss ilgst 4 mēnešus, kuru laikā apmācība ir sadalīta divos posmos – pa divi mēneši katrā. Pirmais posms galvenokārt ir teorija un karavīra pamatiemaņu apgūšana – reglamenti, fiziskā apmācība, darbs ar karti, ierindas mācība, sakari, ieroču apmācība un sākotnējās lauka kaujas iemaņas. Nākošie divi mēneši jau tiek veltīti pastiprinātai lauka kaujas iemaņu apgūšanai kombinācijā ar iepriekš klasēs apgūto. Kursanti lielāko tiesu dzīvo poligonā, kā zīmīgākais kursa noslēgumā ir kaujas šaušana un rokas granātas mešana. Šeit liela nozīme ir karavīru veselības stāvoklim un fiziskajai kondīcijai, jo sanāk darboties ar to, kas ir uzkrāts pirms dienesta un ko izdevies piedzīt pirmajos divos mēnešos. Pabeidzot kursu, karavīri tiek nosūtīti dienestam NBS vienībās visā Latvijā.

Sargs.lv: Kādi kursi vēl bez pamata apmācības tiek organizēti skolā?

Bez pamata apmācības tiek realizēti individuālie kvalifikācijas celšanas kursi. Apmācām ložmetējniekus darbībai ar NBS rīcībā esošajiem ieročiem - gan vieglajiem, gan smagajiem. Tiek izpildīta šaušanas kvalifikācija no stacionārām pozīcijām, kā arī pārvietojoties ar automašīnu. Militāro autovadītāju kvalifikācijas kurss ir domāts karavīriem, kas ikdienā darbojas ar militāro tehniku un kuriem jau ir „B” un „C” kategorijas tiesības. Šajos kursos karavīri tiek apmācīti braukšanai dažādos apstākļos un apvidos, kā arī papildus apgūst tehnikas apkopi, tādejādi iegūst labāku izpratni par ekspluatācijā esošajām tehnikas vienībām, kas veicina to saudzīgāku ekspluatāciju. Skolā notiek arī pirmās palīdzības kursi trīs līmeņos. Pirmais līmenis tiek apgūts jau pamata apmācības kursā, kur karavīrs saņem sertifikātu par šī kursa apguvi. Otrais līmenis ir kā savdabīgs papildinājums pirmajam, un apmācību auditorija ir karavīri, kas dodas uz misiju. Trešajā līmenī karavīrs jau apgūst glābēja zināšanas – prasmes dzīvības glābšanas un uzturēšanas taktikā, glābēja aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu komplekta lietošanā. Pēc pašreizējām prasībām šis kurss ir jāpabeidz vismaz 10% no misijas kontingenta. Izņēmums bija MOT un OMLT vienības, kurās šo kursu apguva visi karavīri.

Sargs.lv: Cik karavīru vidēji apmācāt gada laikā? 

Katru gadu tie ir apmēram 300-400 karavīru pamata apmācībā, savukārt kopā ar kvalifikācijas celšanas kursiem vidēji gada laikā tiek apmācīti aptuveni 1300-1500 karavīri. Jāpiebilst, ka tā ir arī pašreizējā Kājnieku skolas maksimālā kapacitāte pamata apmācībā, ņemot vērā esošo personālu, mācību laukus un kazarmu kapacitāti. Lai sekmīgi spētu šo apmācību realizēt, no NBS vienībām uz kursa laiku tiek piekomandēti instruktori, kas aizpilda iztrūkstošās vietas. Vēlos pateikties visu vienību komandieriem, kas šo gadu gaitā ir atbalstījuši Kājnieku skolu, un ir komandējuši savus instruktorus jaunkareivju apmācībai Alūksnē.

Sargs.lv: Cik obligātā un profesionālā dienesta karavīru šeit ir apmācīti līdz šim? 

Laika periodā no 1998.līdz 2006.gadam tie ir 9806 obligātā militārā dienesta karavīri. Savukārt sākot no 2006.gada līdz 2011.gada beigām uz pamata apmācību ir iesaukti 1638 karavīri un to sekmīgi pabeiguši 1339, kas ir aptuveni 82% no kopējā apmācāmo skaita. Par laika posmu līdz 1998.gadam nav precīzu datu, taču ikdienā vienībā uzturējās aptuveni 500 karavīru.

Sargs.lv: Kā vērtējat jauniesaukto karavīru sagatavotību? 

Tā ir ļoti dažāda un nav divu vienādu iesaukumu. Visvairāk pūļu instruktoriem ir jāpieliek pie karavīru fiziskās sagatavotības, jo ir visai liels iesaucamo īpatsvars, kas sākotnēji nespēj nokārtot fiziskos normatīvus uz atzīmi „apmierinoši”. Liels pluss ir, ja, jauniesauktais karavīrs pirms dienesta ir darbojies Zemessardzē vai Jaunsardzē. Kursa laikā galvenais ir panākt, lai karavīram ir pilnīga izpratne par militāro dienestu, tā būtību un ir apgūtas minimālās nepieciešamās iemaņas dienesta turpināšanai NBS spēku veidos un atsevišķajās vienībās. Nonākot jaunajās vienībās, tiek apgūtas katrai vienībai specifiskās iemaņas un kvalifikācija. Lielu lomu spēlē jaunā karavīra dzīvesveids, izglītība un ģimenes audzināšana, tam, cik viņš ir morāli un fiziski izturīgs. Vislielākais jaunkareivju atbirums ir vērojams tieši pirmajās divās nedēļās. Ir bijuši kuriozi, kad karavīrs pārdomā par dienestu NBS, nemaz neaizbraucot līdz Alūksnei. Citiem ilūzijas sabrūk pēc pirmās nakts kazarmās vai arī pēc pirmajām lauka mācībām. Šajā gadījumā ir svarīgi saprast, vai tas ir tikai mirkļa vājums jauno izaicinājumu priekšā, jebšu cilvēks nav gatavs iziet no savas komforta zonas un ziedot savu ego, lai iekļautos karavīru vidē. Pārrunājot ar karavīriem kursu gaitu, daudzi atzīst, ka atskatoties pagātnē, kurss nemaz nav bijis tik grūts, un pie vainas ir bijusi neziņa par jaunajiem apstākļiem un to, kas sagaida, kā arī morālais šoks, ko nereti piedzīvo pirmajās kursa dienās. Taču tiem, kas ir pārtraukuši dienestu un vēlāk izvērtējuši savas spējas, vienmēr ir iespēja tajā stāties atkārtoti jau cita iesaukuma sastāvā.

Sargs.lv: Kādas ir brīvā laika pavadīšanas iespējas karavīriem ārpus apmācības? 

Karavīru dienas grafiks ir apstiprināts ar vienības komandiera pavēli, taču tas var atšķirties atkarībā no kursa un mācību programmas. Kvalifikācijas kursu karavīriem ir nedaudz lielāka rīcības brīvība pēc mācību dienas beigām un tāpat kā visās vienībās, ja vien nav nepieciešams, mācības brīvdienās nenotiek. Pamata apmācības kursu karavīriem diena ir visai saspringta un mācības notiek līdz vakariņām. Pēc tam ir atvēlēts laiks priekš sagatavošanās, un, ja nav mācību parādu, nav vajadzīgas papildus instruktoru konsultācijas, ir sakopts ekipējums, karavīram ir brīvais laiks līdz vakara jundai. Ja nav plānota apmācība brīvdienās, karavīrs var doties mājās. Citādāks dienas režīms ir apmācībai lauka apstākļos, tad viss ir pakārtots mācību procesam un apgūstamajām tēmām. Lai karavīrs ātrāk iejustos militārā vidē un pielāgotos, pirmajā mēnesī pārsvarā ir kazarmu režīms, kad mācības norisinās arī brīvdienās. Būtībā ar pirmo vizīti uz mājām var rēķināties tikai pirmā mēneša beigās.

Sargs.lv: Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem sastopaties karavīru apmācībā?

Vienmēr jau var vēlēties vairāk un labāk, taču ir jādarbojas ar to, kas mums ir pieejams pie pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem. Šeit lielu lomu spēlē instruktoru un virsnieku inovatīva pieeja mācību procesa nodrošināšanai.

Sargs.lv: Cik aktīva ir skolas sadarbība ar vietējo pašvaldību? Vai varat minēt nozīmīgākos sadarbības projektus? 

Jau kopš 1992.gada vienība sevi ir saistījusi ar šīs bāzes sākotnējiem vēsturiskajiem saimniekiem – 7.Siguldas kājnieku pulku. Vēsturiskā saikne ir saglabāta arī vienības simbolos – kokardei un krūšu zīmei par pamatu kalpo 7.Siguldas kājnieku pulka zīme, bet karoga pamatkrāsas ir ņemtas no šīs vienības karoga. Abpusējās cieņas un sadarbības saknes meklējamas vēsturē un balstās uz vecākā gadagājuma alūksniešu atmiņām par 7.Siguldas kājnieku pulku un viņu veikumu pilsētas labā. Divdesmit gadu laikā gan mūsu vienības atbalsts pilsētai, gan arī pilsētas atbalsts vienībai ir bijis abpusējs un ievērojams. Paldies par šo sadarbību! Novads un pilsēta var lepoties ar nozīmīgām vēsturiskām tradīcijām, kur ir svarīga arī vienības dalība, tādēļ iespēju robežās nodrošinām Kājnieku skolas līdzdalību to turpināšanā. Tie, protams, ir visi mūsu valstij zīmīgie atceres un piemiņas datumi, notikumi, kas saistīti ar Latvijas atbrīvošanas cīņām, kā arī tradīcijas, kas ieviestas pirmās neatkarības laikā. Vienība piedalās arī pilsētas un apkārtnes sakopšanas talkās. Tāpat esam bieži viesi skolās un pašvaldībās atbalstot patriotiskās audzināšanas pasākumus, kā arī esam atvērti skolu vizītēm, lai iepazīstinātu ar karavīru sadzīvi un mācību procesu.

Sargs.lv: Vai Kājnieku skolai notiek pieredzes apmaiņa arī ar citām līdzīgām skolām ārvalstīs?

Sākotnēji vienībai bija visai aktīva pārrobežu sadarbība ar Igaunijas Kuperjanova bataljonu, kas bāzēts Veros. Mainoties abu vienību specifikai, šī sadarbība vairs nav tik aktīva. Skolas pārstāvji piedalās ikgadējā Baltijas jūras valstu militāro skolu tikšanās, kas rotācijas kārtībā tiek rīkota kādā no dalībvalstīm – Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Lietuva, Latvija un Igaunija. Tādejādi ir iespēja apmainīties ar katras valsts specifiku militārās apmācības jomā, sākot no jauniesaucamajiem līdz instruktoru un virsnieku apmācībai, kā arī specializācijas.

Sargs.lv: Kādi ir Jūsu personiskie izaicinājumi skolas attīstībā? Ko vēl vēlētos sasniegt? 
Militārās bāzes kapacitāte ļauj palielināt apmācāmo karavīru skaitu, taču pašlaik to sekmīgai realizācijai ir nepieciešams atbilstošs mācību poligons. Poligona paplašināšanas jautājums ir aktualitāte, ar kuru pašlaik nodarbojas NBS un Aizsardzības ministrija. Atbilstošas teritorijas poligons ļautu efektīvāk organizēt mācību procesu un arī ietaupīt līdzekļus, jo pašlaik kaujas šaušanas ložmetējnieku un HMMWW kursi norisinās Ādažos. Joprojām rindā gaida sporta zāles, autoparka (tehniskais parks un mācību bāze), autodroma projekti, kuru realizācija tika apturēta 2008.gadā. Ir uzsākts darbs pie kazarmu renovācijas, kas ļautu uzlabot karavīru sadzīves apstākļus. No otras puses - lēnām, bet pamazām arī Alūksnes bāzi ir skārušas dažādas renovācijas. Šo gadu laikā ir pilnībā atjaunots medpunkts, renovēti mācību korpusa divi stāvi, kapitāli izremontēta ēdnīca, pilnībā atjaunota apkures sistēma. Ekonomiskā krīze ir atstājusi visai pamanāmas pēdas arī Kājnieku skolas ikdienā. Ir samazinājies personālsastāva skaits, taču uzdevumi ir palikuši esošajā apjomā vai pat palielinājušies. Tāpēc galvenais ir uzturēt karavīros augstu motivāciju un kvalitāti mācību procesa īstenošanā. Ir patīkami, ka padotībā esošie karavīri, neizvairās no grūtībām un turpina pildīt savus dienesta pienākumus, jo apmācību intensitāte ar katru gadu pieaug. Paldies karavīru ģimenēm par izturību, izpratni un atbalstu! Valsts un ģimenes atbalsts spēlē lielu lomu karavīra motivācijā.

Sargs.lv: Ko Jūs novēlētu Kājnieku skolai jubilejas priekšvakarā?

Paldies visiem bijušajiem komandieriem, karavīriem un civilajiem darbiniekiem, kas dienējuši Mobilo strēlnieku bataljonā un Kājnieku skolā, jo, pateicoties viņu visu veikumam, mēs šonedēļ svinam divdesmitgadi. Vēlu izturību, profesionālo izaugsmi un panākumus dienestā esošajam personālsastāvam vienības gadadienā!