NATO satraukta par armēņu virsnieka slepkavas apžēlošanu Azerbaidžānā
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien pauda "dziļu satraukumu" par to, ka Baku apžēlojusi Azerbaidžānas karavīru Ramilu Safarovu, kurš alianses rīkoto kursu laikā Budapeštā ar cirvi nogalināja armēņu virsnieku un kuram par šo noziegumu bija piespriests mūža ieslodzījums.
"Tas, ko viņš pastrādāja 2004.gadā, ir šausminošs noziegums, un to nedrīkst glorificēt," uzrunājot klausītājus Erevānas Valsts universitātē, sacīja Rasmusens.
"Šī apžēlošana kaitē uzticībai un nesekmē miera procesu," norādīja alianses vadītājs. "Spriedze ir jāsamazina un jāsper konkrēti soļi, lai sekmētu reģionālo sadarbību un izlīgumu."
Ramils Safarovs 2004.gadā, atrodoties Budapeštā, ar cirvi nogalināja armēņu virsnieku Gurgenu Markarjanu, kurš tobrīd gulēja.
Militārpersonas atradās Ungārijas galvaspilsētā angļu valodas kursos, kas notika NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Slepkavība notika kopmītnē, kur bija izmitināti kursu dalībnieki.
Safarovs tika aizturēts. Pratināšanā viņš atzinās slepkavībā, paziņojot, ka šādi nolēmis atriebties par azerbaidžāņiem, kurus Karabahas konfliktā nogalinājuši armēņi un kas kļuvuši par bēgļiem.
Vēlāk viņš savas liecības mainīja. Viņš sāka skaidrot, ka nogalinājis armēni, jo tas it kā esot aizvainojis Azerbaidžānas karogu.
Ungārijas tiesa 2006.gadā Safarovam piesprieda mūža ieslodzījumu ar tiesībām lūgt apžēlošanu ne agrāk kā pēc 30 gadiem.
Savukārt 2012.gada 31.augustā kļuva zināms, ka Safarovs nodots Azerbaidžānas pusei.
Pēc atgriešanās dzimtenē viņš tika apžēlots. Atbilstošu lēmumu parakstīja prezidents Ilhams Alijevs. Aizsardzības ministrija savukārt apžēloto slepkavu iecēla augstākā dienesta pakāpē un izmaksāja viņam algu par astoņiem gadiem, kurus viņš pavadījis Ungārijas cietumā.
Azerbaidžānā Safarovs tika sagaidīts kā varonis, bet pats apžēlotais slepkava apliecināja, ka notikušais ir "taisnīguma triumfs".
Safarova atbrīvošana Armēnijā un armēņu diasporā ārzemēs izraisīja sašutumu. Erevāna paziņoja, ka pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Ungāriju. Pie Ungārijas konsulāta Erevānā notika protesta akcijas.
Ungārijas Ārlietu ministrija vēlāk taisnojās, ka, izdodot Safarovu Azerbaidžānai, Ungārijas puse nav zinājusi par Azerbaidžānas valsts varas nodomu slepkavu apžēlot.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Žans Klods Miņons pievienojies satraukumam, ko azerbaidžāņu slepkavas izdošanas un vēlākās apžēlošanas lietā jau paudušas ASV, Eiropas Savienība un Krievija, sakot, ka šo notikumu dēļ var tikt destabilizēts reģions.
"Es pievienojos starptautiskajam nosodījumam, kas tiek pausts Safarova pastrādātā šausmīgā nozieguma glorifikācijai," trešdien apliecināja Miņons.
Tostarp Armēnija, pēc visa spriežot, noraidījusi Šveices piedāvājumu palīdzēt tās attiecībās ar Ungāriju.
"Es neuzskatu, ka starpniecība ir vajadzīga. Ir vajadzīgi precīzi soļi no Ungārijas varasiestāžu puses," apliecināja Armēnijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Tigrans Balajans.
LETA-AFP