Igaunijas armija pazeminās pakāpes virsniekiem bez augstākās izglītības

Izglītības prasību dēļ Igaunijas brīvprātīgā zemessardze no septembra zaudēs piekto daļu virsnieku, vēsta laikraksts "Postimees".

Septembrī Igaunijā stājās spēkā prasība, ka visiem Igaunijas militāro struktūru virsniekiem ir jābūt augstākajai izglītībai, līdz ar to savus amatus zaudēs 51 militārpersona.

No tiem 16 virsnieki ir brīvprātīgās Aizsardzības līgas pārstāvji, kas veido piekto daļu no zemessardzes virsniekiem.

Pagājušā nedēļā atklājās, ka līdzšinējam Aizsardzības līgas komandierim Raivo Lumstem nav augstākās izglītības, un tādēļ viņš zaudēja savu amatu. Lumste stājies amatā par Aizsardzības spēku komandiera padomnieku.

Igaunijas armijas personāla departamenta vadītājs pulkvedis Pēters Lenss norādīja, ka likums tika apstiprināts 2000.gadā, līdz ar to par šīm prasībām bija zināms jau 12 gadus.

Likuma ieviešana vairākkārt atlikta, lai dotu virsniekiem iespēju iegūt augstāko izglītību.

Lenss atzina, ka aktīva dienesta laikā iegūt augstāko izglītību nav viegli, taču armija piedāvājusi vairākus risinājumus - deviņdesmitajos gados militārpersonām uz mācību laiku piedāvāts atstāt dienestu, bet no 2000.gada armija studētgribējošiem virsniekiem apmaksā 50-100% mācību maksu.

Igaunijas militārajā dienestā ir aptuveni tūkstotis virsnieku, un uz visiem viņiem attiecas prasība par augstāko izglītību.

Virsnieki, kuriem nav augstākās izglītības, tiks pazemināti pakāpē, vai arī viņi var turpināt darbu kā valsts ierēdņi.

LETA