Kapteine Rozenberga: Sveicieni no Latvijas ir svarīgi katram karavīram

Kapteine Liene Rozenberga, kas šobrīd dien starptautiskās operācijas rajonā Meimenā, stāsta par dienesta apstākļiem Afganistānā, sadarbību ar citu valstu karavīriem un to, ko karavīriem nozīmē sūtījumi no mājām.

Kas pamudināja Jūs izvēlēties militāro karjeru?

Sports. No jaunsardzes kļuvu par ārrindas zemessardzi, startēju Zemessardzes sporta sacensībās; katru gadu piedalījos Zemessardzes Spartakiādē. Pateicoties Ilonai Kojalovičai, sāku nodarboties ar militāro pieccīņu, kas pirms 13 gadiem aizveda mani uz profesionālā militārā dienesta gaitas sākumu NBS Sporta klubā.

Kādi ir Jūsu uzdevumi Meimenas bāzē?

Šī ir mana pirmā pieredze Afganistānā. Esmu TSG-F (Transition Support Group-Faryab) štāba virsniece. Manos pienākumos ietilpst personāla, lietvedības, sabiedrisko attiecību, protokola un sporta  jautājumi.

Kādi ir dienesta apstākļi Afganistānā?

Esmu štāba virsniece, līdz ar to pārsvarā atrodos bāzē. Biju domājusi, ka nāksies bieži dzīvot ārā teltīs un baudīt lauku virtuves labumus, bet atbraucot biju pārsteigta, ka sadzīves apstākļi ir ļoti labi. Noteikti te ir jāpateicas norvēģu kolēģiem, kas ir parūpējušies par labklājību bāzē. Ēdienreizes, kurās netrūkst arī saldā ēdiena un augļu, pieejamas četras reizes dienā. Interesanti dzirdēt, kā dažreiz izskan: “Kā man tas lasis jau apnicis!”

Ļoti svarīgi, ka nevienam netiek liegta iespēja sazināties ar mājām – ir iespēja parunāt pa telefonu un apmainīties ar informāciju arī virtuālā vidē.

Arī fiziskās formas uzturēšanā šeit paveras plašas iespējas. Bāzē ir basketbola, futbola un  volejbola laukumi, vairākas trenažieru zāles (ar skrejceliņiem, “steperiem”, riteņbraukšanas trenažieriem, svaru stieņiem, utt.) un iespējas nodarboties ar dažādiem citiem sporta veidiem. Regulāri tiek rīkoti sporta sacensības un pasākumi visam bāzes personālam.

Svētdienās norvēģu kapelāns vada  svētbrīžus, mūzikas cienītājiem kapelā ir pieejamas arī klavieres un ģitāras.

Ar kādām emocijām svētku sūtījumi un apsveikumi no Latvijas tiek sagaidīti dienesta vietā ārzemēs?

Karavīri ļoti gaida sveicienus no Latvijas. Latviešiem nākas pieskaņoties citu tautu ēdienu izvēlei, jo virtuvē vairs negatavo Latvijas pāvāri. Tāpēc vēl jo lielāks prieks bija Jāņos redzēt galdā Cēsu kvasu un Valmieras Jāņu sieru.

Sūtījumi, protams, tiek gaidīti ar lielu nepacietību. Nu jau šeit esam otro mēnesi, bet paciņas laikam mūs atradīs tikai vēl pēc kāda mēneša. Noteikti gaidām tos sirsnīgos vārdus no ģimenēm, sarūpētos bērnu un radu sveicienus un dažādās lietiņas, kuras liek vismaz domās būt tuvāk mājām.

Kas vēl iepriecinātu karavīrus, esot tālu prom no mājām?

Domāju, ka karavīri priecātos, ja varētu saņemt sūtījumus biežāk. Mūsējos vienmēr iepriecina arī iespēja redzēt viesmākslinieku uzstāšanos, par ko priecājas arī mūsu ārvalstu kolēģi.

Karavīri noteikti novērtētu, ja varētu saņemt no mājām foto un video ierakstus, bet šādam nolūkam internets ir pārāk lēns. No otras puses, esam pateicīgi, ka internets ir pieejams.

Kā veidojas sadarbība ar citu valstu bruņoto spēku karavīriem?

Sadarbība ar citu valstu karavīriem ir laba.  Kā gan citādi būtu iespējams kopā dienēt un pildīt uzdevumus? Te ļoti daudz kas ir atkarīgs no savstarpējās sadarbības un sapratnes. Paralēli kopējiem militārajiem uzdevumiem tiek organizēti kopēji atpūtas pasākumi.

Tā ir arī iespēja uzlabot angļu valodas zināšanas un starpkultūru kompetenci.

Kā varat raksturot situāciju Meimenā laikā, kad gatavojamies atbildību par drošību nodot afgāņu rokās?

Te nu gan viss ir atkarīgs no pašiem afgāņiem. Tā ir viņu zeme, viņu tradīcijas un likumi. Mēs varam palīdzēt tur, kur tiekam aicināti to darīt.