Kaprālis Raudulis: Labākas vietas par armiju nav!

Jūnija vidū no Afganistānas atgriezās Kaujas atbalsta bataljona pārstāvis kaprālis Raivo Raudulis. Ar viņu mēs tikāmies vēl Meimenas bāzē, laikā, kad aizsardzības nozares ziņu portāla „sargs.lv” un raidījuma „Laiks Vīriem?” komanda viesojas Afganistānā. Bruņotajos spēkos Raivo dien jau vairāk nekā astoņus gadus.

Afganistāna viņam bija jau otrā starptautiskā operācija, dienējis arī Irākā, bet ne par to šoreiz stāsts. Ar Raivo tiekamies arī Latvijas armijas 93.dzimšanas dienas pasākumā Vērmanes dārzā, kur viņš kopā ar kapteini Almantu Nagli un grupu „Novadnieki” sagatavojis muzikālo veltījumu pasākuma apmeklētājiem.

Aicinājām Raivo pastāstīt par dienestu Afganistānā, un savu mūža aizraušanos - mūziku. Viņš komponē mūziku, dziesmas un to vārdus. Viņš ir apņēmības pilns pēc atgriešanās Latvijā izdot mūzikas albumu.

Sargs.lv: Cik ilgi jau dieni bruņotajos spēkos?

Raivo: Bruņotajos spēkos dienu aptuveni astoņus gadus. Sākumā vēlējos palikt dienestā jau uzreiz pēc obligātā militārā dienesta, tomēr beigās izlēmu pastrādāt civilajā sektorā. Atvaļinājos, padzīvoju arī ārzemēs, un sapratu, ka labākas vietas par armiju nav. Man šķiet, ka tas ir cilvēka dvēseles stāvoklis, vai nu tu esi dzimis karavīrs, vai nē.

Latvijā dienu Kaujas atbalsta bataljona štābā. Pirms došanās uz Afganistānu biju ieroču speciālists.

Sargs.lv: Kā iedomājies sevi, teiksim pēc pieciem gadiem?

Raivo: Viennozīmīgi - seržants. Vispār esmu karjerists, ja sasniedzu vienu, vajag ko citu.

Sargs.lv: Pastāsti par saviem uzdevumiem Afganistānā?

Raivo: Esmu "wachkeepers". Cilvēks, kurš apstrādā ienākošo un izejošo informāciju, nododot to tālāk virsniekiem, kuri atbild par saņemtās informācijas apstrādi un atbildes sniegšanu. Šī ir tā informācija, kas tiek saņemta pa militārajiem sakaru līdzekļiem no vienībām, kuras ir ārpus bāzes, un kas tiek nodota tālāk.
Tieši "wachkeepers" seko līdzi, lai saņemtā un nosūtītā informācija būtu precīza un precīzi tiktu nodota tālāk, jo no tā dažkārt ir atkarīgas karavīru dzīvības vai arī kaujas iznākums, kā arī visam jābūt atspoguļotam uz taktiskās kartes. Tā kā ikdienā sadarbojos ar Norvēģijas karavīriem, tad dienestā pastāvīgi sanāk lietot angļu valodu.

Sargs.lv: Dzirdot karavīru muzikālo sveicienu Mātes dienā, un to, kā tu spēlē muzikālo pavadījumu uz klavierēm, laikam lieki jautāt, ar ko nodarbojies brīvajā laikā. Kā izdodas savienot dienestu ar hobiju, īpaši ņemot vērā to, ka tu šobrīd dieni Afganistānā?

Raivo: No dienesta brīvajā laikā nodarbojos ar to, kas man padodas vislabāk - uzreiz pēc armijas. Komponēju, aranžēju. Spēlēju visus skatuves instrumentus, bet sirdij tuvāka tomēr ģitāra. Kā jau komponists ar savām ambīcijām, tad protams labprātāk spēlēju savu mūziku. Pats saceru, pats radu, pats izdodu. Pēc atgriešanās Latvijā, noteikti izdošu albumu. No mūzikas novirzieniem man patīk blūzs.

Sargs.lv: Kādas bāzē ir iespējas muzicēt?

Raivo: Pilnīgi visas, sākot no klavierēm, beidzot ar bungām, par ko parūpējušies norvēģi - tas bija ļoti pozitīvi, ka es to uzzināju pirms došanās uz Afganistānu. Mēs arī saspēlējamies, jo kontingentā ir vairāki karavīri, kuri spēlē ģitāru, un ir pat viens ļoti profesionāls basģitārists, kas arī Latvijā ir pazīstams plašākai sabiedrībai. Un vispār Latvijas armijā ir daudz pazīstamu un profesionālu mūziķu, kā piemērs ir Kaujas atbalsta bataljona pārstāvis kapteinis Almants Naglis, kurš ir šlāgergrupas „Novadnieki” solists un arī komponists.
Es gluži neesmu orķestra instrumentu spēlētājs, klausīties un raudzīties viņos gan man patīk, īpaši jau vērot defilē programmu.

Sargs.lv: Esi studējis mūziku?

Raivo: Man pārsvarā viss ir nācis pašmācības ceļā. Septiņus gadus gan gāju uz mūzikas skolu, bet tas bija koris. Tas ir kā balsts ar melnu, ja salīdzina to, ko mūzikas jomā daru šobrīd. Arī muzikālā dzirde nav mazsvarīga. Un tad jau pārējais viss ir vienkārši, gribasspēks gan ir vajadzīgs.

Sargs.lv Kā ģimene uztver to, ka šobrīd atrodies valstī, kur miera nav vairāk kā 30 gadu?

Raivo: Māte uztver kā visas mātes. Dēlēns pārāk maziņš, lai ko saprastu, viņam šobrīd gads. Ģimenē gan esmu vienīgais karavīrus un vienīgais mūziķis, tad jau redzēs, kādu ceļu dzīvē izvēlēsies dēls. Tā būs viņa izvēle.

Sargs.lv: Plašāka informācija par Raivo Rauduli pieejama: http://munidraugi.lv/2r/