Lietuvas Seims precizējis Nacionālās drošības stratēģiju
Lietuvas Seims otrdien precizējis 2005.gadā apstiprināto Nacionālās drošības stratēģiju, kas piedāvā stratēģiskos attīstības virzienus dažādās valsts pārvaldes jomās, nosakot nacionālās drošības sistēmas attīstības, ārpolitikas, iekšpolitikas un aizsardzības politikas prioritātes valsts drošības garantēšanā. Šis dokuments arī sniedz Lietuvas Republikas pilsoņiem drošas valsts attīstības vīziju, lai ikviens sabiedrības loceklis būtu gatavs iesaistīties tās īstenošanā.
Par grozījumiem Nacionālās drošības stratēģijā balsojuši 57 Seima deputāti, pret tiem nav iebildis neviens parlamenta loceklis, bet četri deputāti no balsošanas atturējušies.
Par labvēlīgiem iekšējiem un ārējiem faktoriem šai dokumentā atzīta demokrātisko institūciju darbība, pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzība, bruņoto spēku civilās kontroles ieviešana, starptautiskās kopienas atzītā Lietuvas Republikas neatkarība, Lietuvas atklātā nekonfrontējošā drošības politika, piederība pie NATO, Eiropas Savienības (ES) un citām starptautiskajām drošības organizācijām, draudzīgas starpvalstu attiecības.
"Taču valsts var saskarties ar izaicinājumiem attiecībā uz nacionālā budžeta konsolidēšanu un valsts finanšu ilgtspējību," norādīts dokumentā. "Lai gan tiešu militāru draudu valsts suverenitātei un teritoriālajai integritātei nav, šobrīd drošības vide ir dinamiska, kompleksa un grūti prognozējama. To ietekmē ne tikai militārās un politiskās jomas, bet arī ekonomikas, sociālās jomas, kultūras, tehnoloģiju, dabas un citu jomu izaicinājumi," teikts dokumentā.
Kā ārējie riska faktori, kuru nozīme pieaug un kuriem Lietuvas nacionālās drošības institūcijām būtu jāpievērš īpaša uzmanība, stratēģijā minētas ekonomiskā un enerģētiskā atkarība, kodolenerģētikas attīstība reģionā, neievērojot starptautiskos kodolenerģētikas drošības standartus, citu valstu darbība pret Lietuvas Republiku, informatīvi uzbrukumi, kiberuzbrukumi, kā arī iekšējie riska faktori, ieskaitot nevienmērīgu sociālo un ekonomisko attīstību, korupciju un plaša mēroga emigrāciju.
LETA-ELTA