Afgāņi nosauc jaunos izaicinājumus demokrātijas stiprināšanā
Čikāgas samitā galvenā uzmanība tika pievērsta drošības nodošanai Afganistānas Nacionālo drošības spēku rokās. Bet kāds ir progress citās, ne mazāk nozīmīgās jomās?
Kāds progress vērojams demokrātisku vēlēšanu un pārstāvniecības nodrošināšanā?
Abmads Naders Naerijs, Apvienības „Brīvas un godīgas vēlēšanas Afganistānā” vadītājs: 2002.gadā mēs rīkojām lojālās Džirgas ārkārtas vēlēšanas, un es biju komisijas loceklis. Bija noteikts, ka Džirgā jābūt vismaz vienai deputātei sievietei, kas prastu lasīt un rakstīt, un pilntiesīgi piedalīties Džirgas darbā. Un visā Uruzganas provincē mēs nevarējām atrast nevienu, kas atbilstu šiem kritērijiem. Mēs ANO helikopterā lidojām no viena ciemata uz otru, līdz padzirdējām, ka Dehrahodas slimnīcā strādā kāda vecmāte, kas varētu atbilst mūsu kritērijiem. Mēs aprunājāmies ar šo sievieti, un viņa piekrita kopā ar vienu no ģimenes locekļiem kāpt kopā ar mums helikopterā un lidot uz Kabulu, lai kandidētu vēlēšanās.
Pagājušogad, kad es ierados Uruzganas provincē uz sanāksmi, pie gubernatora ieradās ne tikai vecajo padome, bet arī sieviešu delegācija. Kad sievietes ieradās, pirmās rindas jau bija aizņemtas, bet vīrieši piecēlās kājās un deva vietu sievietēm, un pēc tam viena no viņām uzrunāja visus sanākušos. Un es nodomāju – tas jau ir kaut kas!
Kas afgāņiem šobrīd šķiet aktuāli?
Saīds Niazi Muhameds Šarifs, Sabiedrības attīstības centra direktors, Nobela miera prēmijas nominants: Afgāņiem ļoti svarīga ir likumdošana un pārliecība, ka likumu ievērošana var garantēt mieru un kārtību. Ja likums spēs nodrošināt kārtību un galvaspilsētā būs droši, tad tā būs pievilcīgāka investoriem un uzņēmējiem, kas savukārt nesīs naudu visai Afganistānai.
Kamēr mēs nevaram paļauties uz to, ka likumdošana mūs aizsargās, neviens nevēlēsies investēt naudu Afganistānā.
Tā ir samērā liela problēma. Šobrīd likuma aizsardzība Afganistānā ir ļoti vāja. Ja tas uzlabosies, tad varam cerēt uz vispārējo situācijas uzlabošanos.
Kā tiek ievērotas sieviešu tiesības?
Farkunda Zahra Naderi, Afganistānas parlamenta deputāte: Parlamentā šobrīd ir 69 sievietes, kas ir vairāk nekā konstitūcijās paredzētajā kvotā. Arī uzņēmējdarbībā jau iesaistās sievietes. Tagad lielākais izaicinājums ir tas, ka Augstākajā tiesā, kas ir trešā lielvara, nav nevienas sievietes. Ja mēs drīzumā neiesaistīsimies tiesu sistēmā, sieviešu loma sabiedrībā netiks nostiprināta.
Mūsdienās sievietes ir aktīvas ne tikai parlamentā, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Mēs vēl neesam apmierinātas ar sasniegto. Mēs vēlamies sasniegt vairāk, tāpēc ļoti bieži kritizējam to, kas notiek sabiedrībā. Vienlaikus mēs priecājamies par to, ko jau esam sasniegušas.
Kādi uzlabojami vērojami cīņā pret korupciju?
Šafiks Muhameds Jusufs, padomnieks: Otra lielākā Afganistānas problēma aiz drošības ir korupcija. Es ceru, ka reiz mēs uzvarēsim cīņā pret korupciju, tieši tāpat kā mēs esam uzvarējuši cīņā pret terorismu. Pirms desmit gadiem mēs nikni cīnījāmies pret teroristiem, tagad mēs cīnāmies pret kukuļņēmējiem.
Protams, valstī joprojām pastāv problēmas, bet es vēlos vērst uzmanību uz to, ka mēs vairs nerunājam par valdības veidošanu, bet par labu pārvaldību. Mēs vairs nerūpējamies par armijas vai policijas spēku formēšanu, bet gan par to kvalitāti. Tas jau ir sasniegums.
NATO Review
