Kapteinis Intars Bērziņš: Improvizētās spridzināšanas ierīces mainās nepārtraukti

Apmeklējot Afganistānā atrasto sprādzienbīstamo priekšmetu izpētes laboratoriju (ACME - Afghanistan Captured Materials Exploitation Labs) neviļus pieķeru sevi pie domas, ka esam nonākuši kādā no ASV vesternos redzētām slepenām nākotnes laboratorijām Sonoras tuksneša vidū.

Mums, Sargs.lv un raidījuma „Laiks vīriem?”, komandai bija iespēja ielūkoties aiz durvīm, kuras ikdienā plašākai sabiedrībai ir slēgtas.

Laboratorijas pamatuzdevums ir atbalstīt improvizētu spridzināšanas ierīču apkarošanas procesu, veicot detalizētu šo ierīču un sastāvdaļu tehnisko izpēti, nosakot ierīču uzbūves īpatnības, darbības principus, kā arī veicot bioloģisko pierādījumu vākšanu un apkopošanu.

Tās darbinieki ikdienā veic atbildīgu darbu - improvizēto ierīču un pēc notikušajiem sprādzieniem izņemto pierādījumu un ieroču pārpalikumu rūpīgu izpēti, apstrādi un analīzi.

Laboratorijā notiek arī koalīcijas spēku karavīru patruļu laikā no improvizēto spridzināšanas ierīču ražotnēm un slēptuvēm atsavināto un Afganistānas drošības spēku atrasto un iesniegto materiālu un sprādzienbīstamo priekšmetu nopietna izpēte. Tiek pētīts viss, kas var palīdzēt apkarot ierīču izgatavošanu un izvietošanu, tādējādi pasargājot sabiedroto karavīrus un Afganistānas iedzīvotājus.

Latvijas kontingenta karavīra kapteiņa Intara Bērziņa uzdevums Afganistānā ir atbalstīt Improvizēto spridzināšanas ierīču apkarošanas daļu jautājumos, kas saistīti ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem Afganistānas Ziemeļu reģionālās pavēlniecības atbildības rajonā. Intaram šī jau ir otrā starptautiskā operācija Afganistānā, savukārt 2003.gadā viņš dienēja Irākā.

Aicinājām viņu pastāstīt vairāk par dienestu starptautiskajā operācijā Afganistānā, kā arī par aktuālajām tendencēm un izaicinājumiem sprādzienbīstamo priekšmetu jomā.

Sargs.lv: Pastāsti, kādi ir tavi uzdevumi Afganistānā?

Intars: Tie ir ļoti dažādi. Dienot Improvizēto spridzināšanas ierīču apkarošanas daļā atbalstu NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābu. Sniedzu padomus, kas saistīti ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, tai skaitā nesprāgušo munīciju, mīnām un improvizētām spridzināšanas ierīcēm, to uzbūvi, darbības principiem un to neitralizēšanas procedūrām, kā arī improvizētu spridzināšanas ierīču izmantošanas iespējām, veidiem un taktiku.

Nosaku sprādzienbīstamu priekšmetu incidentu prioritāšu kategorijas, koordinēju visu Ziemeļu reģionālās pavēlniecības nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienību darbību un sadarbību, un, ja nepieciešams, koordinēju gaisa telpas kontroles un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienību sadarbību sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas laikā.

Vienlaikus nodrošinu arī ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem saistīto informācijas plūsmu starp koalīcijas spēkiem, Afganistānas drošības spēkiem un citām organizācijām un aģentūrām, kā arī sekmēju šo struktūru ciešu sadarbību.

Ar savu vērtējumu piedalos arī ar improvizētu spridzināšanas ierīču izmantošanu saistītu incidentu izpētē un analīzē. Palīdzu apkarot improvizēto spridzināšanas ierīču izgatvotāju un izvietotāju tīklu. Tāpat koordinēju un piedalos vienību improvizētu spridzināšanas ierīču apmācībā.

Sargs.lv: Kas tavai sirdij tuvāks, doties ārpus bāzes, vai veikt analītisko darbu štābā? Atšķirībā no iepriekšējās starptautiskās operācijas Afganistānā, kurā lielāko daļu pavadīji ārpus bāzes, šobrīd tavs darbs tomēr ir vairāk analītisks un ikdiena aizrit štābā?
 
Intars: Vairāk esmu praktiķis, un man patīk izbraukt un veikt uzdevumus ārpus bāzes. Tomēr arī šis darbs ir pietiekami interesants. Apgūstu daudz ko jaunu, tai skaitā gūstu arī jaunu pieredzi, jo līdz šim, ar analītisko darbu vismaz šādā līmenī, veicot šāda veida izpēti un izmeklēšanu, nebiju nodarbojies. Ir interesanti.

Atšķirībā no iepriekšējās starptautiskās operācijas, darbs ārpus bāzes man nesanāk. Vairāk esmu koordinators, padomdevējs–analītiķis. Izmeklēju katru no uzbrukumā izmantoto improvizēto spridzināšanas ierīču incidentu atsevišķi, individuāli analizējot pielietoto taktiku un izmantotās ierīces. Analizēju, kā tas varētu apdraudēt mūsu karavīrus, vai ir izmaiņas ierīču uzbūvē, izvietošanas un izmantošanas taktikā, vai ir nepieciešami jauni pretpasākumi. Varbūt jāmaina koalīcijas spēku un sadarbības partneru vienību taktika, lai pasargātu karavīrus un mierīgos iedzīvotājus.

Tālāk informācija jau nonāk pie vienībām, ar skaidrojumu, brīdinājumiem un ieteikumiem. Arī statistikas veidošana un izkliedēšana par biežāk izmantoto spridzināšanas ierīču darbību un izvietošanas veidiem ir būtiska, jo mūsu darbības un pretdarbības taktika ir atbilstoši jāpakārto.

Sargs.lv: Vai šobrīd dienestā sanāk izmantot iepriekšējā starptautiskajā operācijā Afganistānā un arī Latvijā, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolā, iegūto pieredzi?

Intars: Pat ļoti. Afganistānā dienēju 2009.gadā, un tolaik ieguvu pieredzi un zināšanas ārpus bāzes, veicot ne tikai analītisko darbu, bet strādājot tieši ar cilvēkiem, braukājot pie nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienībām un uz incidentu norises vietām ārpus bāzes. Tolaik informācijas apstrādi vairāk veicu taktiskā līmenī. Biju atbildīgs arī par sprādzienbīstamu priekšmetu izpētes meteriālu pareizu sagatavošanu un savlaicīgu nogādāšanu uz izpētes laboratoriju.

Sargs.lv: Šobrīd Afganistānā gūsti ļoti nozīmīgu pieredzi. Vai, atgriežoties Latvijā, tev būs iespēja to pielietot ikdienas dienestā?

Intars: Par cik Latvijā dienu Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolā, kur mēs organizējam dažādus apmācību kursus karavīriem improvizēto ierīču un nesprāgušās munīcijas atpazīšanā, kā arī rīcībai to atrašanas gadījumā un neitralizēšanā, Afganistānā iegūtā pieredze ir ļoti būtiska, Latvijā apmācot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistus un veicot karavīru pirmsmisijas apmācību.
 
Arī Latvijā, gatavojoties nodarbībām, mēs analizējam dažādus incidentus, lai iegūtu aktuālo informāciju par jaunāko nemiernieku taktiku attiecībā uz improvizētu spridzināšanas ierīču izvietošanas un pielietošanas tendencēm.

Sargs.lv: Vai un kā mainās tendences improvizēto spridzināšanas ierīču jomā?

Intars: Improvizētās spridzināšanas ierīces mainās nepārtraukti atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, esošās politiskās/taktiskās situācijas, apvidus, gadalaikiem, mērķa, prioritātes, piegādātāja, izgatavotāja, iespējas iegūt papildu materiālus, izejvielas šo ierīču izgatavošanai, to izvietošanas iespējas. Tas gan nenozīmē, ka tās kļūst sarežģītākas. Piemēram, vienā laika posmā noteiktā apvidū tiek izmantotas sarežģītas ierīces, un pēkšņi kādu konkrētu iemeslu dēļ, šīs izmantotās ierīces kļūst pavisam vienkāršas.

Kā jau pieminēju, daudz kas atkarīgs arī no nemiernieku nolūka – vai mērķis ir Afganistānas Nacionālās armijas, policijas, vai koalīcijas spēku karavīrs, vai mērķis ir bruņutehnika vai kājnieks, vai varbūt mierīgie iedzīvotāji. Sarežģīti noteikt kādu robežu.

Zinot šā apvidus cilvēka praktiskumu, pilnīgi iespējams, ka viņam vispār nav nekādu zināšanu un praktisko iemaņu improvizēto spridzināšanas ierīču izveidošanas jomā, tomēr viņš ir redzējis vai dzirdējis, kā to izdarīt. Pamēģina, un sanāk. Bieži vien šīs ierīces ir ārkārtīgi vienkāršas un elementāras. To sagatavošanā izmantoti vispieejamākie materiāli, pat tādi, kurus mūsu platuma grādos izmet miskastē.

Runājot par šo ierīču tendencēm, es jau pieminēju, ka ne vienmēr mērķis ir koalīcijas spēku vai vietējo drošības spēku karavīrs vai policists. Īpaši, ja pastudē vēsturi un paanalizē pēdējo gadu notikumus Afganistānā, joprojām aktuāls jautājums ir starpklanu cīņa. Tikko Afganistānā iestājies jaunais gads. Talibu režīma laikā jaunā gada svinības netika atbalstītas, un viņi vērsās pret civilajiem iedzīvotājiem, lai svinēšanu apspiestu. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka tieši mērķis ir viens no noteicošajiem faktoriem, un mērķi var būt ļoti dažādi – politiski, reliģiski, krimināli un vēsturiski. Visu sarežģī tas, ka Afganistānā ir daudz kopienu un klanu. Vienas kopienas pārstāvji ir vairāk, citi – mazāk agresīvi un radikāli, arī ieradumi un parašas ir atšķirīgas.

Atšķirībā no mums, kas raduši savus iebildumus izrādīt internetā, rakstot, bieži vien muļķīgus komentārus, viņi savas pretenzijas izrāda savādāk, radikālāk. Vietējo iedzīvotāju dzīves ikdienas vērtības un uzvedības normas ir pilnīgi atšķirīgas no mūsu, un tādas tās vienmēr bijušas. Diemžēl, viens no veidiem ir uzbrukumi, tai skaitā spridzināšana. Improvizētās spridzināšanas ierīces ir vienkāršs, salīdzinoši lēts, precīzs un ļoti lielu fizisku un morālu postu nodarošs ierocis.