Kosovas drošības spēkos pieaug etnisko minoritāšu skaits

12.04.2012
Sargs.lv

Kosovas drošības spēkos pieaug etnisko minoritāšu skaits

No vairāk nekā 2300 Kosovas Drošības spēku karavīriem 194 jeb 8% ir etnisko minoritāšu pārstāvji, secināts Kosovas Drošības spēku ministrijas publicētajā ziņojumā par minoritātēm šajā struktūrā.

Tas ir lielākais līdz šim Kosovas Drošības spēkos dienošo minoritāšu skaits, kas ir pakāpeniski pieaudzis, rekrutējot jaunus drošības spēku karavīrus. No drošības spēkos esošajiem minoritāšu pārstāvjiem lielākā daļa ir turki (59), bosnieši (54) un ašhali (31), tajos šobrīd dien arī 16 serbi.

Tā kā 92% Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi, tie lielākoties ir pārstāvēti arī Kosovas institūcijas un drošības struktūrās. Savukārt 8% iedzīvotāju veido dažādas etniskās minoritātes – serbus, turkus, bosniešus, ašhalus, romas un goranus.

Kosovas Drošības spēku ministrija kopš tās izveidošanas 2009.gadā par mērķi ir izvirzījusi profesionālu, daudzetnisku drošības spēku veidošanu saskaņā ar NATO standartiem. 

Lai veicinātu daudzetniskas struktūras attīstību, ministrijā tika izveidota Etnisko minoritāšu nodaļa.Nodaļas galvenie uzdevumi ir attīstīt un uzraudzīt ministrijas minoritāšu politikas izpildi, lai veicinātu minoritāšu tiesību aizsardzību, kā arī nodrošinātu tiem labvēlīgus darba apstākļus. Tāpat nodaļa ierosina normatīvos aktus un programmas, lai veicinātu Kosovas Drošības spēku kā daudzetniskas organizācijas attīstību, sadarbojas ar minoritāšu jautājumu pārstāvjiem pašvaldībās un valdībā, kā arī koordinē savas aktivitātes ar starptautiskajām organizācijām.

Lai iedrošinātu Kosovas Drošības spēkos iestāties vairāk minoritāšu pārstāvju, īpaši serbu, Etnisko minoritāšu nodaļa ir aktīvi iesaistījusies jaunu Kosovas Drošības spēku karavīru rekrutēšanā.

Līdz šim ir organizētas četras rekrutēšanas kampaņas, kuru laikā uz Kosovas reģioniem ir nosūtītas speciāli apmācītas mobilās rekrutēšanas vienības. Ministrijas pārstāvji regulāri tiekas ar minoritāšu apdzīvoto pašvaldību vadītājiem un organizācijām, gatavo informācijas materiālus serbu valodā un organizē minoritāšu pārstāvju tikšanos ar Kosovas Drošības spēkiem.

Aptaujājot jauniesauktos minoritāšu pārstāvjus, par galvenajiem iemesliem, kāpēc viņi izvēlas iestāties Kosovas Drošības spēkos, tiek minēta sliktā ekonomiskā situācija un nodarbinātības iespējas valstī, pašreizējā minoritāšu salīdzinoši labā pārstāvniecība drošības spēkos, ka ari iespēja valkāt formastērpu.

Galvenās problēmas minoritāšu pārstāvju rekrutēšanā rada paralēlo pārvaldes struktūru pastāvēšana minoritāšu apdzīvotajās pašvaldībās. Tas īpaši attiecas uz serbu apdzīvotajām teritorijām, kur paralēli Kosovas pašpārvaldes institūcijām darbojas arī Serbijas valdības finansētas institūcijas. 

Tāpat kā iemesli tiek minēti pašvaldības struktūru un iedzīvotāju aizspriedumi un iebiedēšana, ar ko Kosovas Drošības spēku pārstāvji sastopas savas apdzīvotajās vietās, kā arī informācijas trūkums par Kosovas institūcijām, tai skaitā drošības spēkiem.

Lēmumu iestāties Kosovas Drošības spēkos ir ietekmējusi arī situācijas saasināšanās Kosovas ziemeļos.

Jāpiebilst, ka 2011.gadā ir pieaudzis arī to minoritāšu pārstāvju skaits, kas ir atvaļinājušies no dienesta Kosovas Drošības spēkos. Kā galvenie iemesli tiek minēti personiska rakstura un ģimenes problēmas, pārvietošanās brīvība minoritāšu apdzīvotajās vietās, kā arī turpmākās karjeras attīstības izredžu trūkums. Tāpēc ministrija par galveno uzdevumu nākotnē ir izvirzījusi ne tikai jaunu minoritāšu pārstāvju rekrutēšanu, bet arī to noturēšanu drošības spēkos.

Lai uzlabotu drošības spēku karavīru dienesta apstākļus, ir palielināts karavīru atalgojums. Karjeras iespēju paplašināšanai ministrija ir uzsākusi angļu valodas apmācību jaunajiem karavīriem, tiek nodrošināts arī albāņu valodas tulks. 

Savukārt, lai veicinātu minoritāšu tiesību ievērošanu drošības spēkos, ministrijā ir izveidota sadarbības un ziņošanas sistēma – katrā drošības spēku vienībā ir pārstāvis, kura uzdevums ir uzraudzīt dzimumlīdztiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu savā vienībā, kā arī informēt par tiem ministriju. Ministrija ir izstrādājusi arī rīcības plānu cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanai Kosovas Drošības spēkos un  ministrijā. Tās mērķis ir veicināt programmu un procedūru izstrādi dzimumu un minoritāšu līdztiesības nodrošināšanai, veicināt sieviešu un minoritāšu pārstāvju līdzvērtīgu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā.

Kosovas Drošības spēki izveidoti 2009.gada janvārī. To galvenais uzdevums ir dalība krīžu reaģēšanas operācijās, sniedzot atbalstu civilajām struktūrām dabas katastrofu un citu krīžu gadījumos. Drošības spēki nodrošina atbalstu meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, ķīmisko vielu neitralizēšanas un kontroles, kā arī nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas operācijās.