NATO meklē veidus gudrai enerģijas resursu izmantošanai

07.03.2012
Sargs.lv

NATO meklē veidus gudrai enerģijas resursu izmantošanai

Līdz ar starptautisko finanšu krīzi, kas ir spēcīgi ietekmējusi NATO dalībvalstu aizsardzības budžetus, ir nepieciešams rast veidus, kā tērēt ierobežotos resursus efektīvāk un efektīgāk.

Lai atbalstītu Alianses mērķus šajā jautājumā, NATO Jauno drošības izaicinājumu nodaļa un Publiskās diplomātijas nodaļa 5.martā organizēja semināru, kas bija veltīts "gudrās enerģijas" (smart energy) tehnoloģiju izmantošanai militāriem mērķiem. Dalībnieki no dažādām NATO valstīm dalījās ar savu pieredzi, sniedzot arī praktiskus piemērus, kā pielāgot „gudrās enerģijas" risinājumus, lai samazinātu fosilās enerģijas izmantošanu militārajās struktūrās.

Finansiālie un drošības izdevumi, lai nodrošinātu enerģiju militārām vajadzībām var būt ļoti augsti.

Budžeta ierobežojumu dēļ valstu aizsardzības struktūras ir spiestas pārskatīt veidus, kā veikt to uzdevumus. Šajā ziņā enerģijas efektivitāte ir būtisks jautājums gan politiskajiem, gan militārajiem līderiem.

„Tradicionālo enerģijas resursu trūkums līdz ar pašreizējo naudas trūkumu rada bažas katram sabiedrotajam”, atzina Lietuvas Enerģijas drošības centra direktors, vēstnieks Audrius Bruzga.

Savukārt NATO ģenerālsekretāra vietnieks jauno drošības izaicinājumu jautājumos, vēstnieks Gabors Iklodi, uzsvēra, ka gudra enerģijas resursu izmantošana nav tikai naudas taupīšanas jautājums, bet arī stratēģisks uzstādījums.

"Mūsu aizsardzības budžeti ir pakļauti milzīgam spiedienam, un tā tas saglabāsies arī tuvākajā nākotnē. Ja mēs nesāksim rīkoties, mēs riskējam samazināt NATO militārās spējas, un tādā veidā mazināt mūsu spēju veidot stratēģisko vidi saskaņā ar mūsu vērtībām un interesēm”, semināra atklāšanā norādīja Iklodi.

Padarot NATO spēkus efektīvākus enerģijas izmantošanā, „gudrā enerģija" sniedz savu artavu arī „gudrās aizsardzības"(smart defence) pieejai. „Gudrā aizsardzība" bez "gudrās enerģijas" nelidos. Pēc mērķa un definīcijas šie abi koncepti ir savstarpēji cieši saistīti”, uzsvēra vēstnieks Bruzga.

Semināra gaitā eksperti no Kanādas, Vācijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes un ASV informēja par inovatīviem veidiem, kā nodrošināt lētus un efektīvus risinājumus fosilās enerģijas atkarības samazināšanai.

Prezentācijās tika meklēti ekonomiski un videi nekaitīgi ieguvumi biodegvielas un alternatīvu enerģijas veidu izmantošanai gan karstos, gan aukstos klimata apstākļos. Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar dažādiem veidiem, kā taupīt enerģiju īstermiņā, piemēram, uzlabojot siltumizolāciju un lietojot zemas enerģijas patēriņa ierīces. Tāpat tika identificētas ilgtspējīgas elektroenerģijas alternatīvas fosilajai enerģijai, piemēram, izmantojot vēja, saules un ģeotermālo enerģiju, hidro un siltumsūkņu tehnoloģijas un citus veidus.

„Enerģijas taupīšana ir mūsu galvenais uzdevums, taču tā nav vienīgā problēma, mums ir jārūpējas arī par vides aizsardzību”, norādīja vēstnieks Iklodi. 

„Nevar noliegt, ka mūsu bruņotie spēki ir lieli vides piesārņotāji, un mūsu kopējās interesēs ir censties visiem spēkiem samazināt to ietekmi uz vidi. Tas nav jautājums par politkorektumu, bet gan par veselo saprātu”, atzina vēstnieks.

Pēc nato.int materiāliem.