Bonnas konferencē apliecina NATO atbalstu Afganistānai arī pēc 2014.gada
5.decembrī delegācijas no vairāk nekā 90 valstīm, to skaitā arī no Latvijas, tikās Bonnā, Vācijā, lai apspriestu Afganistānas nākotni.
Iepriekšējā konferencē, kas notika Bonnā 2001.gada decembrī, pēc talibu režīma gāšanas tika izveidota pagaidu Afganistānas valdība.
Diskusijās tika uzsvērts, ka arī pēc 2014.gada atbalsts Afganistānai būs ļoti nepieciešams, pat pēc tam kad afgāņu armija un policija būs pārņēmusi kontroli visās provincēs. Afganistāna ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, kur trīsdesmit gadus plosījies karš, kas iznīcinājis ļoti daudzas institūcijas, sagrāvis infrastruktūru.
Tāpēc starptautiskajai sabiedrībai būs arī turpmāk jāpalīdz Afganistānai, tai skaitā jāsedz armijas un policijas izdevumi.
Būs nepieciešami arī līdzekļi, ko ieguldīt valsts attīstībā – piemēram, lai nepieļautu, ka 19% afgāņu bērnu mirst, nesasnieguši piecu gadu vecumu.
Bonnas konference bija iespēja izvērtēt starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa attiecības ar Afganistānu, kā arī iespēja atskatīties uz notikušo. Kopš 2001.gada IKP Afganistānā pieaudzis no 180$ līdz 530$. Infrastruktūras uzlabojumi ļauj afgāņiem ceļot no vienas pilsētas uz citu četras reizes ātrāk nekā 2001.gadā. Afganistānā uzlabojušies arī elektrotīkla un telekomunikāciju pakalpojumi, kā arī izglītības un veselības pakalpojumi.
Bonnas konferences laikā tika pieņemts oficiāls visu dalībvalstu komunikē, bet precīzi lēmumi un darbības stratēģija tiks izstrādāta 2012.gadā, arī NATO Čikāgas samita laikā, kad tiks precīzi definēta NATO sadarbība ar Afganistānu pēc 2014.gada un drošības izmaksu segšana.
Summas, kas starptautiskajai sabiedrībai būs jāiegulda Afganistānas attīstībā, būs daudz mazākas, nekā tiek ieguldītas tagad, kad Afganistānā uzturas tik daudz ISAF karavīru. Turklāt šī palīdzība nebūs vajadzīga mūžīgi – ASV ģeoloģijas pētnieki ir novērtējuši, ka Afganistānā atrodas dažādu minerālu atradnes apmēram 900 miljardu dolāru vērtībā, kas vēlāk dos finansējumu valstij.
Kā svarīgākās prioritātes Bonnas konferences tika noteiktas civiliedzīvotāju aizsardzība, likuma varas nostiprināšana un cīņa pret korupciju.
Komunikē tika paziņots, ka Afganistānas valdības institūcijām visos līmeņos ir jāspēj reaģēt uz afgāņu tautas civilajām un ekonomiskajām vajadzībām, nodrošinot viņiem nozīmīgākos pakalpojumus. Turklāt tajā tika iekļauts solījums, ka, ja afgāņi realizēs labu pārvaldību, starptautiskā sabiedrība ir gatava palīdzēt Afganistānai arī desmit gadus pēc 2014.gada.
"Šī atjaunotā partnerības starp Afganistānu un starptautisko sabiedrību pamatā ir stingras savstarpējās apņemšanās pārvaldības, drošības, miera procesa, ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī reģionālās attīstības jomās," teikts komunikē.
Posms līdz 2014.gadam ticis nodēvēts par Pārejas posmu, kamēr no 2015. līdz 2024.gadam Afganistānā noteikta Pārveides desmitgade.
Afganistānas prezidents Hamīds Karzajs savā runā uzsvēra, ka Afganistānas un arī starptautiskās sabiedrības kopējais mērķis ir stabila, droša valsts, kas pati spēj sevi nodrošināt. Tāpat prezidents brīdināja, ka cīņa vēl nav uzvarēta, ka Afganistānas drošībā vēl būs jāiegulda pietiekami daudz līdzekļu.
Bonnas konferenci boikotēja Pakistāna, protestējot pret NATO gaisa spēku uzlidojumu novembra nogalē.