Ģenerālis Ābols: Operacionālajā mākslā neeksistē tāds jēdziens kā nepareizs lēmums

No 19. līdz 30.septembrim Latvijā norisinājās augsta līmeņa NATO vingrinājumi „Steadfast Pyramid 2011” un „Steadfast Pinnacle 2011.” Arī turpmāk – līdz 2016.gadam, šie vingrinājumi notiks Latvijā, jo ar NATO Transformācijas pavēlniecību, Norfolkā jau ir noslēgta vienošanās.

Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos brigādes ģenerālis Gundars Ābols ar patiesu gandarījumu stāsta, ka mēs, kā uzņemošā valsts, varam būt gandarīti, jo esam sevi pierādījuši darbos un saņēmuši daudz atzinīgu vārdu no augsta līmeņa NATO amatpersonām par vingrinājuma profesionālu uzņemšanu Latvijā.

Sadarbībā ar TV raidījumu „Laiks Vīriem” aicinājām brigādes ģenerāli G.Ābolu pastāstīt par vingrinājumu laikā gūtajiem iespaidiem un atziņām.

Tikko Latvijā noslēgušies augsta līmeņa NATO vingrinājumi. Kādas ir būtiskākās atziņas un kas ir tās lietas, ko mums - Latvijai, kā uzņemošajai valstij, būtu jāpilnveido turpmākajos gados?

Vēlos uzsvērt to, ka šajās divās nedēļās Latvija ir sekmīgi veikusi visas saistības, ko bija uzņēmusies. Par paveikto darbu, kvalitāti un profesionalitāti, ar kādu mēs esam spējuši nodrošināt augsta līmeņa NATO vingrinājumu norisi Latvijā, jāpateicas visiem Latvijas pārstāvjiem, kuri bija iesaistīti vingrinājuma norises atbalstīšanā. Atzinīgus vārdus par mūsu profesionalitāti esam saņēmuši gan no NATO Transformācijas pavēlniecības, Norfolkā, komandiera vietnieka ģenerāļa Mičeslava Bjeneka (Mieczysław Bieniek), gan no NATO Spēku Eiropā komandiera vietnieka ģenerāļa Sera Ričarda Širefa (Sir Richard Shirreff).
Mums jāuzņemas arvien lielāka atbildība, pilnībā pārņemot vingrinājuma pārstāvju un vieslektoru koordinēšanu mūsu pašu rokās.

Kādi ir galvenie Latvijas ieguvumi, uzņemot augsta līmeņa NATO vingrinājumus pie mums?

Nenovērtējams ieguvums ir tas, kas mēs ieguvām jaunus draugus. Daudzi no vingrinājuma dalībniekiem iepazina latviešus un Rīgu, kā vietu, kuru nākotnē viņi iespējams izraudzīsies atpūtai. Domāju, ka daudzi no viņiem Latviju atcerēsies ar labiem vārdiem.

Protams, nozīmīgs ieguvums ir arī profesionālie kontakti, ko ieguvuši Latvijas pārstāvji, sadarbojoties ar vingrinājuma dalībniekiem un NATO personālu, kas bija iesaistīts vingrinājuma nodrošināšanā.

Arī aizsardzības nozares vadībai tā bija iespēja paraudzīties uz zināmām lietām no citas perspektīvas.

Šajās divās nedēļās, kad norisinājās vingrinājumi, ļoti bieži tika pielietots termins „visaptverošā pieeja” (comprehensive approach). Kā Jūs Latvijas sabiedrībai varētu izskaidrot šīs pieejas būtību?

Valsts prezidents preses konferencē jau norādīja, ka šajā NATO vingrinājumā svarīgākais ir pilnveidot militārās puses sadarbību ar civilajām komponentēm. Visaptverošās pieejas  nozīme ir militāro spēku sadarbības pilnveidošana ar civilajiem pārstāvjiem operāciju rajonā, labāk izprotot vienam otru. Domāju, ka visi vingrinājuma dalībnieki ir pilnveidojuši savu sapratni par starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, un to darbības mērķiem un veidiem attiecīgajos operāciju rajonos.

Šo vingrinājumu laikā tika izspēlēts civilās krīzes scenārijs, saistībā ar etniskajiem konfliktiem. Tā nebija konkrēta valsts, bet izdomātas valsts teritorija. Vingrinājuma dalībniekiem, kuri imitēja NATO spēku komandierus, bija jāpieņem reāli lēmumi saistībā ar vingrinājuma scenārija izmaiņām un saistībā ar iesaistīto cilvēku reakciju.

Plānošanas procesā jau vienmēr visu vieglāk atrisināt. Reālajā dzīvē ir citādi, un daudz kas atkarīgs no pašiem komandieriem.

 Tāpēc atsevišķas scenārija sadaļās ikvienam vingrinājuma dalībniekam tika izskaidroti labākie risinājumi.

Domāju, ka daudzi vingrinājuma dalībnieki, pēc atgriešanās savās valstīs profesionālāk ir spējīgi analizēt dažādas situācijas, paši sev pavaicājot, vai tas lēmums, ko viņi pieņēma, bija pareizs vai nepareizs. Operacionālajā mākslā neeksistē tāds jēdziens kā nepareizs lēmums. Ikviens lēmums ir pareizs, bet reālā dzīve ir tā, kas to pārbauda.

Ceru, ka ikviens vingrinājuma dalībnieks ir pietiekoši daudz ieguvis no šā nedēļas vingrinājuma, un atgriežoties savā vienībā, iesaistoties reālā operacionālajā darbībā, ņems vērā vingrinājumā iegūto pieredzi un varbūt risinās atsevišķus jautājums savādāk, un attiecīgi būs profesionālāk sagatavots, lai pieņemtu nepieciešamo lēmumu.

Kāda bija Krievijas līdzdalība, un cik labi Krievijas pārstāvis iekļāvās vingrinājumā?

Domāju, ka vislabāk Krievijas pārstāvja dalību vingrinājumā noraksturoja NATO Spēku Eiropā komandiera vietnieka teiktais vingrinājuma noslēgumā, norādot, ka Krievijas pārstāvis  vingrinājumā iesaistījies ļoti aktīvi, un arī turpmāk šī sadarbība jāturpina un jāpilnveido. Savukārt, mums tā bija pirmā reālā pieredze, uzņemot Krievijas armijas ģenerāli Latvijā. Zināmus secinājumus esam izdarījuši un nākamajā reizē mums noteikti izdosies vēl labāk.